Apgaismības un absolūtismu režīmu principu nesaderība visspilgtāk izpaudās Prūsijā Frederika II vadībā. Kad feodāli absolūtiskajā valsts veica reformas, kas aizskāra muižniecības intereses, un it īpaši tad, kad reformas ieguva izteikti buržuāzisku raksturu, feodālās aprindas pauda izšķirošu pretestību un galu galā reformas netika īstenotas. Līdz ar to apgaismotā absolūtisma politika bija veiksmīga tikai valstīs, kur buržuāzija bija samērā agrā attīstības stadijā. Neskatoties uz to, kā Jekaterina II bija pārliecināta par dzimtbūšanas necilvēcību un ekonomisko nederīgumu, viņa neuzdrošinājās to atcelt.
Noslēgumā var secināt, ka apgaismotu absolūtismu var uzskatīt par mītu, bet ne par 100%, jo daudzas reformas, pat ja tās netika veiktas, veicināja svarīgas izmaiņas Eiropas cilvēka dzīvē un prātā.
…
