Jau daudzus gadsimtus atpakaļ, kopš cilvēcei ir pazīstams nodarījums, kā tāds, kurš kaitē sabiedrības interesēm, progresīvo cilvēku prātos ir radies jautājums kā nosaukt personas darbību, ar kuru tika nodarīts zināms ļaunums otram, tika aizskarta personība vai arī mantiskās intereses. Juridiskās valodas attīstības procesā šāda rakstura nodarījumi tika nosaukti par "noziegumu. Katrā valstī vai sabiedrības daļā jēdzienu "noziegums" interpretēja ar zināmām atšķirībām. Kā reāls piemērs ir uzskatāms, piemēram, tas, ka viena valsts konkrētu nodarījumu atzīst par noziegumu, bet otra nē. Un tāpēc, izvēloties referāta tēmu, mani ieinteresēja "nozieguma" jēdziena izpratne vēsturiskajā aspektā.
Savā darbā aplūkošu nozieguma jēdziena izpratni divu valstu nozīmīgākajos likumu krājumos –Vācijas Karolīnā un Krievijas Kara artikulos. Pirms šo likumu kodeksu izveidošanas , abās valstīs jau bija izstrādāti vairāki likumu krājumi, tāpēc var teikt, ka šajos kodeksos tika apkopoti likumi no iepriekšējiem krājumiem, papildināti, kā arī radīti jauni likumi, kas vairāk atbilst dotā laikmeta prasībām.…
