Feniķieši tirgojās arī ar vergiem. Karš senajos laikos bija savādāka kauja nekā mūsdienās. Tas bija svarīgs laupījumu un vergu avots. Notvertos ienaidnieku karavīrus varēja pārdot atpakaļ uz dzimteni, iemainīt pret sudrabu vai pārdot verdzībā, ja dzimtene attiecās par viņiem maksāt vai arī nespēja samaksāt.
Pēc Maķedonijas Aleksandra feniķiešu zemju iekarošanas 332. g. p.m.ē., Vidusjūras austrumu piekrastē, savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši arvien vairāk zaudēja savu identitāti, līdz vēl pirms mūsu ēras sākuma tie jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši.
…