-
Analītisks kopsavilkums par divu atšķirīgu kultūrvērtību sadursmēm valstu kultūru dimensiju salīdzinājumā
Vadoties pēc profesora G. Hofstedes 5 dimensijām, būtisku atšķirību starp šīm valstīm var redzēt starp Varas distanci, jo Krievijā tā ir ļoti augsta, salīdzinoši ar Lielbritāniju. Līdz ar to skaidri iezīmējas Krievijas kultūras formalitāte un hierarhiskums, kā arī Krievijā vairāk nekā citās uzņēmējkultūras ir ļoti svarīgi veikt pārrunas ar cilvēkiem, kuri patiešām pieņem lēmumus, jo Krievijā lēmumus parasti pieņem „augša“, kas pārrunās var radīt ievērojamas aiztures, savukārt Lielbritānijā cilvēka statusu nosaka, kurā reģionā viņš ir piedzimis un izaudzis, piederībai sociālai klasei, ģimenes vēsturei un akcentam. Angļa formalitāte ir atkarībā no darījuma partnera statusa, kā arī angļi lieto vārdu “mister” vai “misis” līdz otrai vai trešajai tikšanās reizei. Taču ir novērots, ka jaunā uzņēmēju paaudze kļūst mazāk formāli.
Lielbritānijā ir spēcīgi izteiks individuālisms, tāpēc arī Lielbritānijā saites starp personām ir brīvas, atraisītas; no ikviena tiek gaidītas, tas, lai tas rūpētos par sevi un par saviem tuvākajiem, ģimeni.
Savukārt Krievijā tomēr lielā mērā valda arī kolektīvisms, kas nosaka, kāpēc Krievijā cilvēki sadalīti spēcīgās, saliedētās šaura loka grupās. Tāpēc arī Krievijas biznesā ir svarīgi, lai būtu sakari vai blats. Tā kā krievi ir orientēti uz savstarpējām attiecībām, tad lai kaut ko uzsāktu Krievijā ir jābūt personīgiem kontaktiem, pārrunās krievi saka to, ko domā.
Vīrišķība, savukārt ir augsta Lielbritānijā, taču mēreni vidēja Krievijā, kas paskaidro to, ka Lielbritānijā sievietēm ir daudz lielāka vara un iespēja darboties neatkarīgi biznesa jomā, taču Krievijā ļoti maz sieviešu ir sasniegušas augstu stāvokli Krievijas uzņēmējdarbības vidē, tāpēc krievi nav pieraduši sadarboties ar sievietēm, nevienlīdzības dēļ.…
Gadu gaitā kultūras jēdziens nodarbinājis dažādu pārliecību sociālo zinātnieku prātus. Vienā no visbiežāk piesauktajiem darbiem Krēbers un Klukhons (Kroeber, A., and Kluckhohn, C., 1952) atklāja, kā viņi pētījuši literatūru un atraduši 164 atšķirīgas kultūras definīcijas, turklāt nevienu no tām tā arī nepieņēma vispārējai lietošanai ne pirms viņu ziņojuma, ne pēc tam. Tomēr viņi uzskatīja, ka kultūras būtiskākā sastāvdaļa ir tradicionālās idejas un, jo īpaši, ar tām saistītās vērtības. Vēl viņi rakstīja, ka kultūras sistēmas var uzskatīt gan par darbības rezultātu, gan par turpmākās darbības noteicošo faktoru. Cita plaši izplatīta kultūras antropoloģiskā definīcija skata to kā uzvedības kopumu, ko cilvēkbūtnes jebkurā sabiedrībā iemācās no saviem priekštečiem un nodod jaunākajai paaudzei. Ikviena kultūra savos locekļos veido raksturīgu uzvedības modeli, kas izteikti atšķiras no tā, kādā citā kultūrā, pamatojoties uz vienu un to pašu lietu vai jautājumu. Tas ir viens no nopietnākajiem iemesliem, kāpēc būtu jāpievērš lielāka uzmanība kultūrai: tā palīdz klasificēt un izskaidrot daudzas svarīgas cilvēku uzvedības atšķirības. Ar jēdzienu sabiedrība saprot individuālu cilvēku grupu, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses.
