Eksakto zinātņu atklājumi un filosofijas attīstība. Salīdzināt Empīrisma un racionālisma idejas, raksturojot šo virzienu savstarpējo diskusiju par to, kas pasaulē ir neapšaubāms un kā tā eksistenci pierādīt? Indukcija, dedukcija kā filosofijas izziņas metodes un to loma mūsdienu pasaulē.
Empīrisms (sengrieķu valodā empeiria - pieredze) ir filozofiska nostādne, ka visām zināšanām ir jābalstās uz pieredzi. Empīrisma mērķis ir: savākt un sadalīt kategorijās objektīvus faktus vai datus par pasauli; veidot hipotēzes un tās izskaidrot; cik vien tas iespējams izslēgt no šī procesa jebkuru cilvēka faktora ietekmi; un izdomāt eksperimentālas metodes, lai pārbaudītu un pierādītu (vai apgāztu) šo datu un hipotēžu patiesumu.Angļu filozofs Frānsiss Bēkons (1561 - 1626). Jauno laiku vēsturē ir iegājis ar to, ka ir aizsācis empīrisma tradīciju un induktīvās metodes pamatošanu. Pati indukcijas metode jau bija pazīstama kopš sengrieķu filozofijas. Indukcija ir galvenā metode, kas palīdz nonākt pie patiesības. Indukcija ir metode, kas palīdz atrast pareizo atbildi, pārbaudot lielu piemēru klāstu. Indukcija notiek sekojoši: no atsevišķu faktu vai parādību novērošanas pāriet uz vispārīgiem secinājumiem. Empīristi izziņas pamatu saskata (jutekliskajā) pieredzē. Viņi lietās saskata tās ārpusi, taču ne lietu garīgās saites, kas tās saista, jo tās nav redzamas. Īsteni ir tikai atsevišķi fenomeni un priekšmeti. Pareizs prāta lietojums tos var sakārtot un no tiem izdarīt induktīvus slēdzienus. Dedukcija ir metode, kas ar pāris fundamentālu, nenoliedzami patiesu, spriedumu palīdzību palīdz nonākt pie galējā secinājuma.…
Eksakto zinātņu atklājumi un filosofijas attīstība. Salīdzināt Empīrisma un racionālisma idejas, raksturojot šo virzienu savstarpējo diskusiju par to, kas pasaulē ir neapšaubāms un kā tā eksistenci pierādīt? Indukcija, dedukcija kā filosofijas izziņas metodes un to loma mūsdienu pasaulē. Kādi autori uzskatāmi par Jaunlaiku filozofijas tālākās attīstības virzītājiem? Apskatīt galvenās filosofiskās idejas, aprakstīt kā šo virzienu attīstība ietekmējusi mūsdienu domāšanu. Teoloģiskā filozofija kā komunikācijas skola. Kāda ir Patristikas un Sholastikas pamatbūtības. Aprakstīt Kosmoloģiju un Kreacionismu izmantojot savus latviskotus formulējumus. Ko saprot ar Nominālisma un Misticisma jēdzieniem Viduslaikos ? Salīdzināt Sofistus ar Sokrātu. Kāpēc Sokrātu dēvē par ētikas aizsācēju, kāda ir ironijas metode, tās pielietojums? Kā Sokrāta ideju kontekstā saprast jēdzienu sociālā atbildība?Salīdzināt Platona un Aristoteļa filosofisko skatījumu par pasauli tā, lai gala rezultātā tiktu pierādīts, ka Platons ir ideālists un Aristotelis materiālists. Aprakstīt galvenās Platona „Valsts” idejas, kāpēc tās atceras un uzskata par pietiekami nozīmīgām mūsdienās? Aprakstīt Hellēnisma laika galvenos filosofiskos virzienus un to rašanās apstākļus. Kāpēc Plotīna filosofija pieder divām pasaulēm – aizejošajai antīkajai kultūrai un topošajai kristietībai?Sv. Augustīns un Sv. Akvīnas Toms dzīvoja ar gadu tūkstoša atstarpi, aprakstīt kā transformējusies, pārveidojusies filosofiskā doma šai laikā. Aprakstīt galveno ideju atšķirības un atrast idejiskās kopsakarības, pierādot argumentēti. Salīdzināt I.Kanta un G.V.F.Hēgeļa attieksmi pret cilvēka prātu. Aprakstīt gan Kanta, gan Hēgeļa domāšanas sistēmas būtiskākās struktūras, paskaidrojot to hierarhiju un nozīmi, savstarpējās sakarības un mijiedarbību. Salīdzināt Viduslaikus un Renesansi, izmantojot jūsuprāt būtiskākos faktus un precīzākos argumentus. Kā humānisti attiecas pret reliģiju? Salīdzināt Stoicisma un Skepticisma domāšanas stilu, uzsverot atšķirīgo, paskaidro argumentējot, kādēļ šo virzienu izpratne atrodama 21.gs. cilvēku valodā un attieksmēs pret pasauli?
