Latviešu gadskārtās Ūsiņi iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu.
Sējēji kaisa sēklu tīrumos, pieguļnieki un govju gani pošas laist laukā savus ganāmos. Sākas vasara un ziedu laiks!
Pa kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņ.
Citu Dieva dēlu vidū Ūsiņš ir Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis un Saules kalps. Ūsiņam, tāpat kā citiem teiksmu tēliem, ir ģimene ar dēliem un meitām. Arī tie nodarbināti lauku darbos sētā un pieguļā.
Ūsiņš savus divus dēlus
Darbiņam radināja;
Vienu sūta pieguļā,
Otru arti tīrumā.
Dažreiz Ūsiņš dainās saukts par Dieviņu, Vecā Stendera vārdnīcā (1789 .g.)-par Bišu Dievu.
Ūsiņdienu vēl sauc arī par Jurģiem, Zirgu dienu, Zirgu Ūsiņu. Lai gan Ūsiņa vārds aizstāts ar Jurģa vārdu, šīs dienas nemaina jau zināmo priekšstatu par Ūsiņu.…
