Savā grāmatā „Latvieši” Garlībs Merķelis latviešus raksturo samērā negatīvi. Viņa uztverē tiem piemīt daudz sliktu rakstura iezīmju un īpašību, kuras veidojušās laika gaitā. Bet rakstot par tām, autors savus laikabiedrus nenosoda, drīzāk pārdzīvo viņu likteni, jo saprot, ka latviešu tauta tāda kļuvusi nevis savas labsajūtas vai gribas, bet verdzības dēļ, kādā tā dzīvojusi daudzus gadu simtus, un tādēļ, ka allaž ir bijusi atkarīga no savu „kungu saprātīguma un cilvēcības”.
Kādas rakstura īpašības Garlībs Merķelis redz tā laika latviešos un kā tās savienojamas ar 21. gadsimta latvieša raksturu?
Kā vienu no spilgtākajām Vidzemes zemnieka rakstura īpašībām Garlībs Merķelis norāda verdziskas bailes. „Trīsdesmit soļu attālumā no sava kunga, pat tikai ejot garām tā namam, viņš noņem cepuri un saraujas čokurā...ar nodurtu galvu velkas klāt, lai skūpstītu kungam vai nu svārkus, vai kāju”. …
