Lai salaulātos divi dzimtcilvēki, vajadzēja iegūt no muižas kunga precēšanās atļauju. Bez atļaujas mācītājs nevarēja salaulāt. Sevišķi sarežģījumi radās, ja puisis un meita dzīvo katrs savā novadā, jo tad viņiem jādabū atļauja katram no sava kunga. Ja kāds dzimtcilvēks aprec atraitni svešā novadā, tad viņš tur var palikt, kamēr viņa agrākais kungs viņu neatprasa. Citreiz muižnieks precību atļaujas pieprasījumu noraida, pat vairākas reizes bez iemesla.
Vedības parasti turpinājās vairākas dienas dažreiz pat vairākas nedēļas.
Neizzūd arī senā paraža, kad zināmos gadījumos saderinātā līgava brauc tautietim līdzi uz viņa sētu tūlīt pēc derībām, bet vedības notiek vēlāk rudenī. Šī paraža bijusi pazīstama visā Eiropā, un baznīca pēc reformas cītīgi cenšas to apkarot. …
