Piemēram, ūdens dārzā nozīmē dzīvi un attīrīšanu, bet tās sanēšana atgādina par laika nepastāvību. Kuprainais tiltiņš pāri dīķim, kā arī taciņa, nozīmē ceļojumu pa dzīvi, pāreju no vienas pasaules uz otru. Var teikt, ka dārzs miniatūrā formā attēlo pasauli.
Arī Japāņu pilsētas dārzi nav līdzīgi mūsu valsts pilsētas dārziem. Mūsu dārzos mēs varam redzēt rakstainus puķu dārzus, puķu dobes, tīras, iemītas takas. Taču Japānas dārzos uzmanības centrā nonāk citi elementi. Šeit pirmajā vietā ir smilts, oļi, pundurkoki, strautiņi un akmeņi. Japāņu dārzam ir tipiska noslēpumaina atmosfēra, kas arī ir pamatā parka dizainam.
Man šķiet neticami, ka valstī, kur valda pārapdzīvotība, kur ir milzīgi debesskrāpji un māju no mājas atdala vien šaura sprauga ir tik daudz brīvas, neapbūvētas vietas dārziem. Apbrīno arī tas, ka cilvēki no augsti attīstītas valsts spēj saglabāt harmoniju ar dabu un prot novērtēt to.
Japāna – kontrastu un paradoksu pasaule. Liekas, ka šeit sadzīvo pretstati. Augsto tehnoloģiju strauja attīstība un sirdsmiera iegūšana, pateicoties dabai... Izteikta pieklājība un samuraja zobens...
…
