1.Zinātne ir balstīta uz informāciju, kura tiek iegūta zinātniskā izpētē. Ir ļoti daudzi šādi izpētes veidi, viens no tiem- aptauja. Aptaujas laikā tās veicējs jautā cilvēkiem( respondentiem) jautājumus, kā veidu, lai iegūtu datus analīzei un interpretācijai. Par iegūto informāciju var saukt atbildes, kuras gūtas aptaujājot respondentus.
Dati parasti tiek iegūti experimentos, āra pētījumos un dažādos citādos veidos. Tāpat pastāv divi veidi kā respondentiem uzdot jautājumus. Viens no tiem ir intervēšana, kuras laikā respondenti mutiski atbild uz intervētāja uzdotajiem jautājumiem. Šīs metdes trūkums- ļoti grūti vienam intervētājam vienlaicīgi iegūt datus no vairākiem respondentiem. Šo trūkumu labo anketēšana- respondents rakstiski aizpilda anketu, kura ir drukātā formātā. Šajā gadījumā vienlaicīgi iespējams aptaujāt lielu skaitu respondentu, savukārt šī metode pieļauj lielāku datu nedrošības procentu. Intervētājam nav iespējams sekot ‘’aptaujas gaitai’’ un respondents var tīši vai netīši pielaist kļūdas (tās protams pilnīgi nav izslēgtas arī pirmajā metodē). Šo otro metodi dēvē par ‘’pašvadāmo metodi’’ (selfadministered questionaire).
Lai spētu perfekti veikt aptaujas ir jābūt spējai izcili operacionalizēt ar mainīgajiem. Tomēr jebkurā gadījumā ir iespējamas kļūdas, gan respondentu, gan pašu pielaistās, pie kam pirmās nereti veidojas no anketas vai intervētāja neprecizitātes.…
