Kopš 1988. gada Eiropas Savienības (ES) ikgadējais budžets tiek plānots saskaņā ar finanšu perspektīvu. Finanšu perspektīva ir ES daudzgadu budžeta plānošanas mehānisms, kurš nosaka ES budžeta ieņēmumu struktūru un griestus, maksimālo izdevumu apjomu un struktūru, kā arī nosaka ikgadējā ES budžeta apmēru.
Finanšu perspektīvas projektu piedāvā Eiropas Komisija. To izskata un saskaņo dalībvalstis Ministru Padomes ietvaros. Finanšu perspektīva dalībvalstīm jāpieņem vienbalsīgi.
Tad finanšu perspektīva tiek izskatīta un akceptēta Eiropas Parlamentā. Eiropas Komisija ir atbildīga par finanšu perspektīvas realizēšanu, tās darbību uzrauga Revīzijas palāta un Eiropas Parlaments. ES noteiktas politikas praksē realizē arī dalībvalstis, piemēram, lauksaimniecības un reģionālās attīstības (kohēzijas un struktūrfondu) politikas ievieš dalībvalstu pilnvarotas institūcijas.
ES budžets tiek veidots kā bezdeficīta budžets. ES ieņēmumus galvenokārt veido iekasētie muitas maksājumi un lauksaimniecības nodevas (jeb tā saucamie tradicionālie pašu resursi), PVN maksājumi un dalībvalstu obligātie maksājumi.
Patlaban ir spēkā finanšu perspektīva 2000. – 2006. gadam, kas paredz ikgadējo ES budžetu aptuveni 100 miljardu EUR apmērā. Šī summa veido aptuveni 1,04% no katras valsts iekšzemes kopprodukta. Izdevumi ir sadalīti sešās kategorijās –lauksaimniecība (45%), reģionālā politika jeb kohēzijas un strukturālā politika (34%), iekšējās politikas (7%), ārējās politikas (5%), paplašināšanās sagatavošana (3%) un citi (1%).…
