“Annuža ar sirdi un prātu ir par vecajiem laikiem. Jauno laiku praktiskie mērķi un vērtības viņu nesaista. No aizejošajām patriarhālajām attiecībām viņa pārmantojusi labāk, kas tajās atrodams,- darba tikumu, ticību skaidrai sirdsapziņai, kristīgajā ētikā sludināto tuvāku mīlestību. Tālab Annužai nav pieņemami jaunie laiki, kas visas šīs vērtības pakļauj saltam aprēķinam.”
1.Ārējais izskats
“Viņa stāvēja mūža otrā galā, izskatījās kā rāms, silts un mīlīgs pļaujas laika pavakars, kāds dažu reizi nolaižas pēc pārgājuša negaisa padebeša. Apģērbs vienkārš- tikko ne nabadzīgs, bet glīts un no dažādām, vairāk senākos laikos pirktām drānām un lakatiem, ļoti silts un vairākās kārtās. Augums bija stipri salīcis, un likās, ka tik vien spieķītis, kuru tā stīvi un smagi cilāja, neļāva viņam pavisam salīkt. Zem galvas drānas bij redzami daži nobaltojuši mati.”
“Ak tad šī ir tā skaistā Lapenieku Annuža? Vēl tagad salīdzina iznesīgas un cēlas meitas ar viņu!”
…
