-
Peļņas un zaudējumu uzskaites nepieciešamība un nozīme uzņēmuma SIA "Tet" darbībā
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | Gada pārskata struktūra | 5 |
1.1. | Bilances raksturojums | 6 |
1.2. | Peļņas un zaudējumu aprēķina raksturojums | 9 |
1.3. | Finanšu pārskata pielikums | 13 |
2. | Uzņēmums SIA TET | 16 |
2.1. | Uzņēmuma raksturojums | 16 |
2.2. | Uzņēmuma SIA “TET” pakalpojumi | 18 |
2.2.1. | Shortcut, interaktīvā un virszemes televīzija | 18 |
2.2.2. | Optiskais internets | 19 |
2.2.3. | Elektroniskā komercija | 20 |
2.2.4. | Elektroenerģija | 21 |
3. | SIA TET peļņas uz zaudējumu aprēķina analīze | 22 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 26 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 29 | |
PIELIKUMI | 30 |
Veicot secinājumus par SIA „TET” darbību un peļņas vai zaudējuma aprēķinu, esmu izvirzījis šādus priekšlikumus:
1. Uzņēmumam ir jāturpina sava turpmākā attīstība.
2. Nepieciešams rūpīgi izvērtēt pakalpojumu klāstu, veikt uzlabojumus. Apgrozījumā kritušajiem balss pakalpojumiem veikt analīzi par tā piedāvājumu un organizēt kampaņas, lai celtu rezultātu.
3. Izveidot jaunas klientu piesaistes programmas, pārdomāt mārketinga pasākumu politiku, ieviest jaunas reklāmas.
4. Ar 2020. gada radušos COVID-19 ārkārtējās situācijas radītājiem apstākļiem, izveidot jaunus pakalpojumus, jo SIA „TET” pamatdarbība šobrīd ir diezgan aktuāla un klientiem nepieciešama.
5. Attīstīt elektroniskās komercijas darbību, lai arī turpmāk klienti veiktu pasūtījumus caur interneta veikalu un minimizētu vajadzību doties uz klientu apkalpošanas centru.
6. Uzņēmumam nepieciešams rūpīgi pārdomāt visas izmaksas, kas nav saistītas ar pamatdarbības nodrošināšanu, piemēram – personāla ilgtspējas pasākumi, darbinieku saliedēšana un citi. Uzņēmumiem ar lielu darbinieku skaitu šīs izmaksas var rasties augstas, līdz ar to ir jāizvērtē tā nepieciešamība.
7. Sadarboties ar citiem Latvijā un pat arī Eiropā vadošiem uzņēmumiem, veidot un piedalīties jaunos projektos.
…
Uzņēmumi ir vieni no nozīmīgākajiem Valsts budžetu ieņēmumu avotiem. 2019. gadā Valsts budžetā no uzņēmuma ienākuma nodokļiem ienāca 8% no kopējiem Valsts budžeta ieņēmumiem, kas ir 261 040 000 eiro. Lai veicinātu Valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu no uzņēmuma ienākuma nodokļiem, regulāri ir jāveic finanšu pārskatu analīze. Finanšu pārskatu analīze dod iespēju izvērtēt uzņēmuma darbības virzienu un koriģēt to, lai sasniegtu lielākus ieņēmumus ar mazākiem izdevumiem. Latvija kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalsts ievēro ES obligātos uzstādījumus attiecībā uz nodokļiem. Kopējais nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem ES un ir nedaudz zem 30% no iekasēto nodokļu apjoma īpatsvara pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk - IKP), tomēr salīdzinot minimālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, to slogs ir viens no augstākajiem ES. Jāņem vērā, ka Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, kura pieaugumu ietekmējusi globālā finanšu krīze, kura Latvijā notika 2008. gadā un arī nodokļu izmaiņas. Visvairāk tas attiecas uz tirdzniecību, būvniecību, mežizstrādi, pakalpojumu sektoru.