Vācijas tiesību sistēma ievēro civiltiesību tradīciju, kuras pamatā ir romiešu tiesības kā Vācijas tiesiskās sistēmas pamats. Tiesiskie principi ir sakārtoti vairākos kodeksos. Tiesneši katru konkrēto lietu izspriež saskaņā ar tiesiskajiem principiem.
Saskaņā ar Vācijas civiltiesību tradīciju, rakstītā likumdošana ir vissvarīgākais tiesiskais avots. Arī tiesu spriedumi tiek uzskatīti par svarīgu tiesību avotu, tomēr tiesām netiek prasīts ievērot iepriekšējo precedentu, pat ja tas nāk no tiesu sistēmā augstāk stāvošas tiesas.
Vācijas Civillikums (Bürgerliches Recht), tā galvenais avots šajā sfērā ir Civillikuma Grāmata- Vācijas Civilkodekss(Bürgerliches Gesetzbuch, saīsinājumā-BGB), kas sastāv no 5 galvenajām daļām: Vispārējā daļa, Saistību likums, Īpašuma likums, Ģimenes likums un Mantojuma likums. 1
Latvijas Republikas Civillikums (saīsināti CL) ir Latvijas apjomīgākais likums (sākotnējā redakcijā 2400 panti). CL ir uzbūvēts pēc pandektu sistēmas: tas sastāv no ievada, ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesību daļām.
Civillikums tika pieņemts 1937. gada 28. janvārī un ar nosaukumu "Prezidenta Ulmaņa civīllikums" stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī, zaudēja spēku 1940. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Civillikuma spēks tika pakāpeniski atjaunots 1992.—1993. gadā, izdarot tajā virkni grozījumu. Visvairāk grozītas tika ģimenes (nostiprinot dzimumu līdztiesību) un, vēlāk, mantojuma tiesību (palielinot notāru un samazinot tiesu kompetenci) daļas.
Vācija
Laulība var tikt šķirta ar tiesas spriedumu uz viena vai abu laulāto pieteikuma pamata saskaņā ar Civilkodeksa § 1564 1. rindk. 1. teik. (BGB).
Laulība var tikt šķirta, ja tā ir izirusi, tas ir, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav sagaidāms, ka laulātie to atjaunos (BGB § 1565 1. rindk.). Proti,
Pieņemams, ka laulība ir neapstrīdami izirusi, ja laulātie gadu dzīvo šķirti un abi laulātie pieprasa šķiršanos, vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai.
Ja laulātie trīs gadus dzīvo šķirti, tiek neapstrīdami pieņemts, ka laulība ir izirusi bez noteikuma, ka abas puses tā ir secinājušas tiesas procesa laikā (§ 1566 2. rindk. BGB).
Izirušas laulības turpināšana ir iespējama tādā gadījumā, ja laulības saglabāšana, izņēmuma gadījumā, sevišķu iemeslu dēļ ir nepieciešama laulībā dzimušu nepilngadīgu bērnu interesēs. Tas pats ir spēkā tad, ja šķiršanās faktam otrs laulātais nepiekrīt, pamatojoties uz ārkārtīgiem apstākļiem, radītu tik smagu cietsirdību, ka laulības turpināšana, ievērojot pieteikuma iesniedzēja atbildību, izņēmuma gadījumā šķiet pienācīga (§ 1568 BGB). …
Vācijas tiesību sistēma ievēro civiltiesību tradīciju, kuras pamatā ir romiešu tiesības kā Vācijas tiesiskās sistēmas pamats. Tiesiskie principi ir sakārtoti vairākos kodeksos. Tiesneši katru konkrēto lietu izspriež saskaņā ar tiesiskajiem principiem. Saskaņā ar Vācijas civiltiesību tradīciju, rakstītā likumdošana ir vissvarīgākais tiesiskais avots. Arī tiesu spriedumi tiek uzskatīti par svarīgu tiesību avotu, tomēr tiesām netiek prasīts ievērot iepriekšējo precedentu, pat ja tas nāk no tiesu sistēmā augstāk stāvošas tiesas. Vācijas Civillikums (Bürgerliches Recht), tā galvenais avots šajā sfērā ir Civillikuma Grāmata- Vācijas Civilkodekss(Bürgerliches Gesetzbuch, saīsinājumā-BGB), kas sastāv no 5 galvenajām daļām: Vispārējā daļa, Saistību likums, Īpašuma likums, Ģimenes likums un Mantojuma likums.
