30. Dažreiz varbūt arī Velns var paglābt no posta.
31. Pie visa jāpierod. Tas sākas jau ar apaugļošanu un dzemdībām, kad mazulis ieņem pirmo svaiga gaisa elpu – tik nepazīstamu, ka jāraud. Tāpat ar krūti, no kuras lielas problēmas atteikties. Un tālākā dzīvē vēl jo grūtāka pierašanas/atlaišanas ziņā.
32. Laiks jāizmanto lietderīgi, kaut vai līgz fiziskam un morālam pārgurumam – savādāk vēlāk neizmantoto un vienreizējo iespēju var nožēlot visu mūžu. Protams, pēc saviem, ne citu ieskatiem. Atpūsties varēs vēlāk.
33. Līdzināšanās dievam nepaglābs cilvēku no cilvēka likteņa.
34. Ja cilvēks sev uzticas, tad daudz vieglāk dzīvot un pieņemt nozīmīgus lēmumus. Jo par daudz ko dzīvē jāšaubās – par sevi, citiem -, vismaz neticību sev varētu atmest.
35. Lai nu kā teiktu, bet laba vajag vairāk par maz.
36. Ir nebeidzamas vērtības, pēc kā cilvēks tiecas – atjaunojošs balzams, skaistuma un jaunības eliksīrs... Daudziem tās nav vērtības. Bet varbūt tās ir vēstības tai ziņā, ka vispār gadu tūkstošos pēc pasaules rašanās tas tomēr tiks izgudrots. Varbūt vērtība tajā darbā un upurešanā, kas no cilvēka ielikts, lai citi varētu katru sava mūža pēdējo dienu dzīvot kā sestdienu.
37. Nevajag bizot vējam pa priekšu, ja ir vēlme panākumus gūt, jo ir jābūt labai stratēģijai un apdomai. …
