Gaisa temperatūras mainība un dinamika Jelgavas un Kolkas stacijās

Kolkas stacija atrodas Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, Dundagas novadā, Kolkas pagastā. Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Kolkasraga sēklis iestiepjas 6 km jūrā, un tā muguru jūra apskalo 0,5-3m dziļumā. Uz sēkļa, no rietumiem, viļņus šķeļ Baltijas jūra, no austrumiem – Rīgas jūras līcis. Vētras laikā viļņu augstums sasniedz līdz pat 7m [9]. No Kolkasraga ziemeļaustrumu virzienā jūrā stiepjas 7km gara un līdz 2m dziļa sēre, kuras pamatā dolomīta slieksnis. Smilšainā un purvainā piejūras zemiene veido īpatnēju reljefu – vaļņveida kāpas – kangarus un garas, šauras, purvainas ielejas – vigas [10]. Kolkas teritorijā dominē smilšaino līdzenumu mežaines un mālaino limnoglaciālo un morēnas līdzenumu āraines ainavas. Šeit ir arī unikāls ainavas veids – Eolo kāpu ainavu mežaine [11]. Visa Kolkas teritorija iekļaujas Slīteres nacionālajā parkā, kas ir īpaši aizsargājama teritorija. Slīteres parka sauszemes platība ir 16 360 ha, jūras akvatorija – 10 130 ha [12].
Jūras tuvums Kolkas teritorijā padara šo apkārtni siltāku nekā pārējās Latvijas teritorijas. Tomēr šeit ir stiprāks vējš, un ir biežas vētras, gaisa mitrums šeit arī ir lielāks. Ņemot vērā stiprāku vēju un lielāku mitrumu, izjūtamā temperatūra (FET) šeit ir zemāka nekā citur Latvijā, tādēļ ,kaut arī gaisa temperatūra kopumā šeit ir par dažām desmitdaļām augstāka, Kolkas apkārtnē mēdz būt aukstāks. Vasaras mēnešos Kolkas teritorijā ir vismazāk nokrišņu, par iemeslu ir vēji, kas aiznes projām izveidojušos mākoņus.

Jelgavas stacija atrodas Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, Zemgales līdzenumā, zemā un mitrā vietā (augstākā vieta 5m v.j.l). Šajā teritorijā dominē mālaino karbonātisko limnoglaciālo līdzenumu āraine un smilšaino līdzenumu mežaines ainavas. Jelgava atrodas Zemgales līdzenuma upju hidroloģiskajā rajonā, kam raksturīgs maz nokrišņu daudzums, iztvaikošana. Jelgavā klimats ir sausāks nekā citur Latvijā, jo pilsēta atrodas rietumu vēju aizvējā aiz Kursas augstienēm. …