-
Fantastikas un fantāzijas prozas vēsture un mūsdienas
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1.1 | ZINĀTNISKĀS FANTASTIKAS JĒDZIENS LITERATŪRĀ | 4 |
1.2 | ZINĀTNISKĀS FANTASTIKAS APAKŠŽANRI | 5 |
1.3 | FANTĀZIJAS JĒDZIENS LITERATŪRĀ | 7 |
1.4 | FANTĀZIJAS APAKŠŽANRI | 7 |
2. | ZINĀTNISKĀS FANTASTIKAS VĒSTURE | 11 |
3. | FANTĀZIJAS LITERATŪRAS VĒSTURE | 12 |
4. | ZINĀTNISKĀS FANTASTIKAS PROZA LATVIEŠU LITERATŪRĀ NO 2009. LĪDZ 2012. G. | 15 |
5. | FANTĀZIJAS PROZA LATVIEŠU LITERATŪRĀ NO 2009. LĪDZ 2012. G. | 16 |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 |
Fantastika—daiļliteratūras paveids, kurā autora izdomājums sniedzas no dīvaini-neparastu, neticamu parādību attēlošanas līdz īpašai – izdomātai, nereālas „brīnumainas pasaules” radīšanas.
Fantastiku atšķir no pārējiem žanriem tas, ka tai ir pārdabiskā fenomena uzstiepšana reālisma naratīvam. Tas izraisa fenomenu, kas ne tikai nav izskaidrots, bet arī nesaprotams no lasītāja viedokļa. No šī izejot, fantastika ir starp fantāziju, kur pārdabiski spēki un tēli ir pieņemami un pavisam saprātīgi nereālisma naratīva izdomātā pasaulē, un maģisko reālismu, kur pārdabisko spēku fenomens ir izskaidrots un pieņemts kā normāla parādība.
Grāmatā ''Kas ir fantastika?'' J. Kargaļickis raksta, ka '''tas vai cits darbs paliek fantastikas robežās līdz tam laikam, kamēr pārliecināšanas līdzekļi – lai cik reāli tie nebūtu pēc būtības – kalpo tieši fantastikai. Tur, kur šis princips tiek izjaukts, fantastiskais pieņēmums tūlīt pat atklāj savu labilitāti. Viņš atdalās no sava darba reālās būtības un kļūst par vienkāršu literāru nosacītību. Tamlīdzīgās lietās fantastika vairs nenosaka neko. Ja autoram ir vajadzīgs tikai literārs paņēmiens, tad ir pilnīgi vienalga, no kurienes šis paņēmiens ir aizgūts.'' …
Fantastika—daiļliteratūras paveids, kurā autora izdomājums sniedzas no dīvaini-neparastu, neticamu parādību attēlošanas līdz īpašai – izdomātai, nereālas „brīnumainas pasaules” radīšanas. Fantastiku vairāk apskata kā zinātnisko fantastiku. Taču ir viena svarīga atšķirība starp abiem – zinātniskā fantastika ir izvietota citā laikā vai/un vietā prom no lasītāja, un acīmredzamie iracionālie notikumi ir pasniegti kā racionāli nākotnes ietvarā vai, piemēram, kā citas civilizācijas zinātne vai tehnoloģija. Viens no fantāzijas literatūras aizsācējiem tiek uzskatīts Džons Ronalds Rūels Tolkīns, no viņa darbiem ir ietekmējušies daudzi populāri rakstnieki. Laika posmā no 1921, kad tika izdots pirmais latviešu oriģinālliteratūras darbs fantastikas jomā J. Raiņa luga „Spēlēju, dancoju”, līdz 2007. gadam tika izdotas ap 20 grāmatas. Sešas grāmatas ir izdotas Latvijā no 1991. līdz 2007. gadam, piecas pirms padomju okupācijas un 11 grāmatas PSRS laikā.