Varam lēkāt rudens lapās, varam iekrist sniega kupenās ziemā, varam sēdēt ziedošā ābeles zarā viskuplākajā pavasarī un skriet cauri pļavām mirdzošā vasarā, vējam laižot pirkstus caur mūsu plīvojošajiem matiem.
Mums jāciena un jāgodā savu tēvzemi. Ja ne mēs, kurš gan cits cels mūsu valsts godu, un nesīs tās vārdu tālāk, lai arī mūsu bērni un bērnu bērni lepotos un mīlētu Latviju?
…
