Tas viss norisinājies pēdējā desmitgadē. Pirms tam bija zināmas tikai atsevišķas personības, kuras 70. gadu sākumā izsauca uz sevi kompartijas uguni. Viens no tiem bija Arvo Pērts.
Viens no nozīmīgākajiem mūsdienu komponistiem Arvo Perts ir dzimis 1935.gada 11.septembrī netālu no Tallinas. Septiņu gadu vecumā viņš sāka apgūt klavierspēli un mūzikas teoriju. 1957.gadā iestājās Igaunijas konservatorijā, Heino Ellera klasē. Būdams students, strādāja par skaņu režisoru Igaunijas radio.
Avangardista slava Padomju Savienībā Pērtam nostiprinājās jau ar viņa pirmajiem opusiem: Nekrologs orķestrim (1961), Musica sillabica 12 instrumentiem (1964), Credo (1968). Šie darbi, sacerēti seriālā tehnikā, noslēdza pirmo komponista daiļrades periodu.
Savos pirmajos skaņdarbos Arvo Perts sekoja sociālistiskā reālisma estētiskajām normām, taču drīzumā pievērsās sēriju tehnikai (Perpetuum mobile) un kolāžas tehnikai (Otrā simfonija, Pro et contra čellam ar orķestri). 1962.gadā tika apbalvots ar Vissavienības prēmiju par bērnu kantāti Mūsu dārzs un par oratoriju Miera gaita.…
