Lai varētu izzināt inflācijas tempus, Latvijas valstī patēriņu cenu izmaiņas tiek izmantotas kā galvenais inflācijas rādītājs. Precēm, kuras tirgo pār valstu robežām, cena ir aptuveni līdzīga, pakalpojumi netiek eksportēti, tāpēc to cenas kāpj straujāk, turpretim preču cenu ietekmē gan energoresursu, gan naftas cenas.
Gandrīz vienmēr inflācija ilglaicīgi notiek tikai pakalpojumu sektorā, piemēram, salīdzinot ar 2000. gadu Latvijā visstraujāk (par 53,8%) kāpušas cenas frizētavās, bet mobilajiem telefoniem visstraujāk kritušās (par 49%).
No 2000. gada līdz 2003. gadam patēriņu cenu izmaiņas bija samērā viduvējas, tās svārstoties pieauga par 0,3%, taču 2004. gadā strauji kāpa līdz pat 6,2%, kaut gan valdība prognozēja, ka inflācija nebūs lielāka par 3%.
