Pie vienšūņiem pieder kā brīvi dzīvojošas formas, tā arī parazītiskās, kas mājo cilvēka vai dažādos audos un orgānos, izraisot dažādas klīniskas formas un smaguma pakāpes saslimšanas. Zinātni, kas pēta vienšūņus, sauc par protozooloģiju.
Vienšūņiem ir mikroskopiski izmēri un tie sastāv no tādiem pašiem komponentiem kā atsevišķa šūna daudzšūnu organismā: no ārējās membrānas, citoplazmas ar organoīdiem un kodola. Mūsdienu priekšstati par parazitāro vienšūņu struktūru un funkcijām veidojās pateicoties elektronmikroskopijai, kad kļuva zināma vienšūņu submikroskopiskā uzbūve (skat. 1. att.) .
Vienšūņus klāj trīsslāņaina membrāna, zem kuras atrodas plāns apvalks, kas sastāv no fibrillām un kopā ar plazmatisko membrānu veido pelikulu. Fibrillām ir spēja sarauties, šūna spēj mainīt savu formu vai lēni pārvietoties – slīdēt. Kodolu apņem divslāņaina membrāna un tas visbiežāk satur vienu vai vairākus kodoliņus; dažreiz kodoliņu vietā centrā atrodas endosoma (kariosoma).
…
