Loģika ir abstrakta zinātne. Tā atšķiras no citām zinātnes nozarēm ar augstāku abstrakcijas pakāpi. Loģika pēta nevis domu konkrēto saturu, bet to struktūru un sakarību, t.i., to kopējo, kas raksturīgs visām domām neatkarīgi no konkrētā satura. Loģikas teorētisko aspektu studēšana nav pašmērķis.
Galvenais ir prast lietot loģikas likumus, paņēmienus un operācijas praksē - prātojuma procesā. Lai iegūtu šādas iemaņas, jāvingrinās loģikas uzdevumu risināšanā.
Loģika jāstudē (jāmācās) pakāpeniski. Loģikas kurss ir tā izveidots, ka katrai nodaļai (jēdziens, spriedums, slēdziens, pierādījums) ir tikai relatīvi patstāvīga nozīme. Katra iepriekšējā iedaļa ir pamats sarežģītākās nākošās nodaļas studēšanā. Loģikas struktūru sastāda klasiskā (sīkāk iedalās formālā un dialektiskā) loģika un neklasiskā loģika (iedalās matemātiskā un modālā).…
