Bērnība ir dzīves sākumposms - tai jābūt bezrūpīgai, laimīgai un mīlestības pilnai. Bērnībā, raugoties ar bērna acīm, viss liekas tik skaists un milzīgs. Pasaule šķiet burvīga, jo bērnībai ir rudzupuķu acis, pieneņu mati un magoņu kurpes. Tajā ir zaļā bērzu birzs ar putnu piedziedātām dziesmām, tur mīt pasaku sili, kuros daudz brīnumu mirdz. Ir saullēkti spoži un saulrieti koši. Un vecāku gādība, kas satur tevi pie katra klupiena, paceļ un ietīsta palagos, baltos kā sniegs.
Mums katram ir savas bērnības atmiņas un tās mēdz būt ļoti atšķirīgas. Daži bērnības attēli tiek ierakstīti prāta albumā kā fotoattēli, kuri neatkarīgi no tā, cik daudz laika ir pagājis, vienmēr atgriežas. Tā ir viņa. Tā mana bērnības pasaule kurā vēlreiz, ja spētu, es, noteikti pabūtu. Nevajadzētu jau ilgi, tik mazu brītiņu, lai sev līdzi ko mīļu no bērnības paņemtu.…
