Barikādes nevarētu notikt bez zemniekiem, kuri kāva cūku un veda to uz notikuma vietu, bez autobusu šoferīšiem, kuri pārvadāja dalībniekus, bez omītēm, kuras nesa siltus zeķu pārus, bez sievām, kuras smērēja maizītes. Tiem, kas ir to piedzīvojuši, barikādes ir kas vairāk par vēsturiski piedzīvotu notikumu. Tas bija veselas tautas garīgs emocionāls stāvoklis. Tā bija nepieredzēta vienotība, tūkstošiem aizkustinošu, brīžiem kuriozu un jautru, kā arī skumju stāstu. Barikādes ir laiks, kas jāatceras ikvienam no mums, jo ja ne barikādes, tad ,iespējams, mēs tagad nedzīvotu brīvā Latvijā.…
