Es uzskatu tas nevis tāpēc, ka zēnam neinteresēja Dievs vai ticība, bet tikai tāpēc, ka sprediķis ko lasa mācītāji ir bērnam nesaprotams. Katram vecumam ir sava izpratne par Dievu un tas nebūt nav tikai sprediķis vai lūgšanas. Jānim bija arī labi zināms kas ir grēks, viņš skaidri zināja, ka melot ir grēks.
Es uzskatu, ka Jānča ģimene bija ticīga, tādēļ arī mazais zēns jau no bērna kājas zināja, kas ir Dievs un ka ir lūgšanas, ar kuru palīdzību var godināt to Kungu. Ja ģimene ir ticīga, tad arī bērni izaug pēc kristīgas ģimenes parauga. No tādām ģimenēm nāk līdzcietīgi cilvēki, kuri vienmēr palīdz un dalās ar pārējiem. Manuprāt, J. Jaunsudrabiņš savā darbā ir skaidri iezīmējis Dievu un ļaužu attieksmi pret viņu, kura ir pozitīva.
…
