Saskaņā ar padomju vēsturnieku apgalvojumiem 1940. gada vasarā Latvijā sākās it kā tautas ilgi gaidītā sociālistiskā revolūcija. Šīs revolūcijas vadību uzņēmās Latvijas komunistiskā partija, lai gan par tās galveno veicinātāju tika nosaukta Latvijas revolucionārā strādnieku šķira. [1: 49] Lai arī Ē. Žagars par padomju varas nostiprināšanos Latvijā runā, uzsvērdams, ka Latvijas tauta uzņēma sarkano armiju kā valsts atbrīvotājus no smagā un viņiem uzspiestā kapitālistisko Eiropas valstu jūga, reālā situācija bija pavisam citādāka.
Jā, Latvijā valdīja ekonomiska krīze, tomēr to bija izraisījusi vispārējā politiskā un ekonomiskā situācija pasaulē. Eiropā bija sācies karš, kurā savstarpēji karoja arī lielākās Latvijas ekonomikas partneres Anglija un Vācija. Latvijas tirdzniecības ceļi bija apdraudēti, kā rezultātā Latvijas kuģi ne tikai tika aizturēti, bet arī gāja bojā. Līdzīgi kā visās pasaules valstīs arī Latvijā izplatījās bezdarbs un izejvielu nepietiekamība, tāpēc bija jārealizē plaša “taupības kampaņa”[1: 54].…
