Džons Kenedijs (1961 – 1963)
Solīja uzsākt enerģisku sociāli orientētu kursu, bet sastapās ar Kongresa pretestību, jo tajā vairākums bija republikāņu
Rīcības brīvību iekšpolitikā ierobežoja Karību krīze, ASV pieaugošā iesaistīšanās Vjetnamas karā, situācija Rietumberlīnē
Izvirzīja arī “lielo plānu” starptautiskajās attiecībās (ideja par NATO daudzpusējo kodolspēku izveidi, attīstīt ASV un Rietumeiropas attiecības, stimulējot Eiropas Kopienas un citu institūciju attīstību), taču to kavēja krīzes A-R attiecībās.
Lindons Džonsons (1963 – 1969)
Turpināja Kenedija iniciatīvas sociālajās reformās – nodokļu reformu, melnādaino iedzīvotāju pilsoņtiesību nodrošināšanu, asignējumu palielināšanu izglītībai, medicīniskās palīdzības sistēmu veciem cilvēkiem
Daudzas izdevās arī īstenot, taču viņa laikā ASV pilnībā iesaistījās karā Vjetnamā
Jaunā paaudze aktīvi izpaudās protestos pret karu
Melnādaino iedzīvotāju situācijas strauja uzlabošanās, pateicoties integrācijas programmu īstenošanai uzlabojās arī citu minoritāšu situācija.
…
