Pirms pievēršos sīkākam referāta iztirzājumam vēlējos nedaudz pakavēties pie jautājumiem, kas saistās ar darba struktūru un izpildi.
Iesākumā, kā norādīts darba prasībās, nedaudz aplūkošu to, kur mūsdienās tiek izmantoti civilie ģerboņi, pēc tam pārejot pie atsevišķu pilsētu ģerboņu vēstures un simbolikas iztirzājuma.
Civilo ģerboņu lietošanai, atšķirībā no dzimtu ģerboņiem, ir mazāk pielietojuma iespēju. Tomēr nereti tās ir visai līdzīgas. Tā, piemēram, 1929. gadā, gaidot Zviedrijas karaļa Gustava V vizīti Latvijā, tika izveidota reprezentāciju zāle, uz kuras griestiem uzgleznoja 42 Latvijas pilsētas ģerboņus, bet virs durvīm uz blakus telpu novietoja valsts ģerboņa cilni. Saskaņā ar Lancmaņa rakstīto, 1995. gadā šī iecere atjaunota, kaut arī nedaudz atšķirīgā veidā.1
Kas attiecas uz valsts ģerboni, tad tas reprezentē valsti un to izmanto dažādās vietās – uz oficiālām veidlapām, plāksnēm, kas norāda valsts iestāžu vai organizāciju atrašanās vietas, uz augstu amatpersonu vizītkartēm, arī uz ielūgumiem.1 Līdzīgi izmanto arī dažādus pilsētu ģerboņus – tie reprezentē pilsētu, tos izmanto gan oficiālos pasākumos, gan neoficiālos, piemēram, uzdrukā uz suvenīriem.…
