Šajos gados Latvijai ir raksturīgi augsti IKP pieauguma tempi. 2005. gada izaugsme bija vēl straujāka - 10,2 procenti. Straujās izaugsmes galvenais dzinulis 2003.-2004. Gadā bija stabils iekšzemes pieprasījums. 2005. gadā lielāka loma bija eksporta pieaugumam, vienlaikus saglabājoties arī vērā ņemamam iekšējā pieprasījuma palielinājumam. 2005. gadā strauji pieauga kā preču, tā pakalpojumu eksports, uzlabojās Latvijas eksporta-importa bilance. Palielinājās privātā patēriņa apjoms, kuru labvēlīgi ietekmē ne tikai strādājošo ikgadējais algu pieaugums, bet arī iespējas privātpersonām par pieņemamām procentu likmēm saņemt patēriņa kredītus un kredītus mājokļu iegādei un remontam. Privātais patēriņš 2005. gadā par 11,4% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Labvēlīgā finanšu situācija - zemas kredīta procentu likmes, hipotekārās kreditēšanas attīstība - veicina arī investīcijas. Investīcijas pamatlīdzekļos 2005. gadā bija krietni lielākas (par 18,6%) nekā iepriekšējā gadā. Gandrīz 80% no IKP pieauguma nodrošināja pakalpojumu nozaru izaugsme, un lielākais bija tirdzniecības un transporta un sakaru nozaru ieguldījums. Strauji attīstās būvniecība, rūpniecības izaugsme ir mērenāka. Būvniecības ražošanas apjomi 2005. gadā bija par 15,5% lielāki nekā 2004. gadā.…
Laika periodā no 2001.-2005. gadam IKP ik gadu pieauga vidēji par 8,1%, 2005. gadā - par 10,2%. Šādi attīstības rādītāji bija vieni no augstākajiem ES. Ekonomiskā aktivitāte pieauga visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums veicināja pakalpojumu attīstību, jo īpaši tirdzniecībā un būvniecībā. Augsti arī transporta un sakaru nozares pieauguma tempi. Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā laika periodā no 2001.-2005. gadam pieauga vidēji par 7,6% ik gadu. Budžeta deficīts Latvijā ir zems, nepārsniedzot Māstrihtas kritērijos noteikto atsauces līmeni. 2005. gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai EKS 95 Latvijā bija budžeta pārpalikums. Lai arī tekošā konta deficīts salīdzinoši augsts, tas nav uzskatāms par kritisku, jo tika segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) un ilgtermiņa aizņēmumiem. Latvijas Bankas tīrās ārējās rezerves pilnībā sedza naudas bāzi.
