Tas ir atkarīgs no enerģijas ražotņu vienmērīgas izplatības. Ja kādā pilsētā patēriņš ir liels, tad no citas tiek “pārsūtīta” elektroenerģija. Līdzīgi tas varētu notikt arī starp valstīm. Šāda tīkla izveide ir dārga un ilga. Tā kā visi procesi pasaulē ir saistīti, enerģētikas nozarei (kurā dominē naftas giganti) ir liela ietekme politiskajos procesos, kas kavē reformu ieviešanu par labu atjaunojamajiem resursiem. Politiskie mērķi varētu likt šķēršļus arī vienota starpvalstu tīkla izveidei. Šķēršļu likšana norāda uz pasaules nevēlēšanos mainīt ierasto kārtību.
Atjaunojamie resursi ir dabai draudzīgi gan to enerģijas avotā, gan tā pārvēršanās veidā. Tie ir viegli apgūstami, jo ir diezgan viegli piekļūstami. Diemžēl joprojām pasaule uz kaut ko gaida nevis sper nopietnus soļus, lai mainītu pastāvošo kārtību. Visā visumā atjaunojamie resursi ir ieguldījums nākotnē – ilgtermiņā tie atmaksājas un atļauj ietaupīt. Par to būtu jārunā plašāk, lai radītu spiedienu, kas mainītu pastāvošo kartību.
…
