Ir ziema, apkārt viss balts un kluss. Dažviet vēl dzirdamas mazās zīlītes, to čivināšana un murmulēšana. Bet viss ir kluss un miera pārņemts. Šoziem apkārt ir balts un salts, koki apsirmojuši un apbiruši ar sniegu, kas to zarus vel uz leju, bet ir tik skaisti!
Ārā ir auksts, bet es esmu mājās. Sēžu pie kamīna apsegusies ar mammas jauno vilnas segu un lielu tējas krūzi rokās, kas smaržo pēc svaigām piparmētrām. Šis aromāts man liekas pazīstams. Tas man atgādina mammu, vakarus, kas ir pavadīti kopā, pļāpājot un smejot. Šovakar viņa nebūs mājās. Māja ir klusa un tumša, dzird tikai uguns liesmas čarkstonu, kas spēlējas ar koka pagalēm kamīnā. Šis klusums ir skaists un neparasts. …
