-
Žanri
Rakstība
Jau 3. un 2. gt. Mijā p.m.ē. krētiešiem pastāvēja attēlu rakstība, kas drīz tika pārveidota par zilbju rakstu, ko zinātnieki sauc par lineāro rakstu A.
16. – 15. gs. p.m.ē. ahaji radīja citu rakstību, ko zinātnieki nosaukuši par lineāro rakstu B. Šo rakstu 1952. gadā atšifrēja angļu zinātnieki Mihaels Ventriss un Džons Čedviks. Raksta 88 zīmes apzīmē zilbes un skaņas, bet daļa zīmju – arī veselus vārdus. Tas izzuda- aizmirsa pēc doriešu ienākšanas, kam sekoja laikmets bez rakstības.
Ap 9. gs. vidu p.m.ē. acīmredzot grieķu un feniķiešu tirdzniecisko sakaru rezultātā grieķi pārņēma feniķiešu līdzskaņu alfabētu, papildinot to ar patskaņu zīmēm. Tādējādi pirmo reizi pasaules vēsturē tika radīts alfabēts ar zīmēm visām skaņām. Alfabēts bija vienkārši pielāgojams citām valodām, tāpēc to pārņēma romieši un vēlāk visas mūsdienu Eiropas tautas. Un tā kā alfabētu varēja viegli iemācīties, rakstība bija pieejama plašiem iedzīvotāju slāņiem.
…
Žanrs Laiks Autors Darbs Idejas Episkā dzeja Ap 700.g. p.m.ē. Hēsiods (Viņš ir dzimis Vidusgrieķijā) Didaktiskais eposs "Darbi un dienas" „Teogonija” Viņš precīzi aprakstījis sava laika un reģiona zemnieku dzīvi, kā arī piedāvājis tiem dažādus padomus un ieteikums. Tā bija jauna parādība episkajā dzejā, jo pasauli veidoja nevis dievi un dižciltīgo karavīru varoņdarbi, bet zemkopja centīgs ikdienas darbs, sociālā netaisnība. Vēstīja par dievu un pasaules izcelšanos. 8. gs. p.m.ē. Homērs eposi "Iliāda" un "Odiseja" Homērs savos darbos būtībā iedibināja tipiskos dievu tēlus un haotiskajā dievu pulkā ieviesa zināmu sistematizāciju, ņemot vērā dievu izcelsmi un savstarpējās ģimenes attiecības. Poēmās sīki attēlota sadzīve, kara veiksmes un šo laikmetu ideoloģiskie priekšstati. Abu poēmu sižeti aizgūti no varoņteiku cikla par Trojas karu. 70. – 19. p.m.ē. Vergilijs „Eneīda” Romiešu zelta laikmeta dzejnieks rakstot eposu „Eneīda” radoši pārstrādājis plašu materiālu klāstu īpaši ietekmējoties no Homēra eposiem. Eposs veltīts Eneja klejojumiem pēc tam, kad Grieķi ieņēmuši Troju. Dramaturģija ( 342-291 p.m.ē.) Menandrs "Īgņa" (tai trūkst pāris rindiņu) Tematiski Menandrs pievērsās sadzīves jautājumiem, ģimenes problēmu risinājumam, sievietes stāvoklim sabiedrībā, atrastā bērna motīvam. (525. - 456. g. p.m.ē.) Pirmais traģēdiju autors-Eshils "Lūdzējas", "Persieši", "Septiņi pret Tēbām", "Saistītais Prometejs", "Agamemnons", "Ziedotājs", "Labvēlīgās". Viņa darbu tēma ir vaina un sods, kas atkārtojās vai visās viņa traģēdijās. Zināms, ka viņš sarakstījis apmēram astoņdesmit lugas, pilnībā saglabājušās tikai septiņas. (496. - 406. g. p.m.ē.) Sofokls Slavenākās no tām ir "Ķēniņš Edips", "Antigone" Salīdzinājumā ar Eshilu, viņa darbu stils ir izkoptāks un filozofija dziļāka. Sofokls sarakstījis vairāk nekā simts lugu, no kurām saglabājušās tikai septiņas.
