1.Kā Mills raksturo savas esejas mērķi un problēmu, ko viņš tajā mēģina atrisināt? Kas šajā esejā liecina, ka Mills ir utilitātrists?
Mills savā esejā „Par brīvību” tiecas izskatīt sabiedrības brīvību, kas nozīmē, cik liela , dabiska, ierobežota un likumīga ir vara, kuru sabiedrība var īstenot pār indivīdu.
Molls arī tiecas atklāt un izskaidrot cīņu starp brīvību un varu. Pieminot vecās sabiedrības, kur viena cilvēka vara pārvaldīja pār visu sabiedrību, viņš uzsvēra, ka bija svarīgi iegūt politisko brīvību, proti, tiesības, privilēģijas, kuru pārkāpšana ļāva cilvēkiem rīkot nemierus un vērsties pret vadoni, kas tiktu uzskatīts par taisnīgu. Otrkārt, īstenot konstitucionālās pārbaudes, lai rezultātā kopīgi sabiedrība ietekmētu valsts lietas. Taču pakāpeniski, veidojoties valdība pār sevi, proti, vairākuma valdībai, kura bija attaisnota ar to, ka valdnieka intereses sakrita ar sabiedrības interesēm, rezultātā varēja secināt, kam katrs valda pār sevi, tāpēc katra vara nav jāierobežo. Taču Mills apšauba šo teoriju, jo uzsver, ka vairākuma valdīšana nozīmē katra varu pār visiem – vairākuma tirānija, kura apspiež mazākumu. Mills skaidro vairākuma tirāniju kā publiskās varas īstenošanu. Līdz ar to Mills uzsver par savu mērķi atrast aizsardzību no dominējoša viedokļa, proti, ir jāatrod ierobežošanu, kas novērš vispārējā viedokļa iejaukšanos katra indivīda dzīvē. Millam rodas jautājums kā atrast robežu starp sabiedrisko kontroli un indivīda neatkarību.…
