Psiholoģija vispārīgi pēta cilvēku un dzīvnieku psihi, kā arī cilvēku un dzīvnieku uzvedību dažādās situācijās. Psiholoģija dalās vairākās nozarēs, kas katra pēta kādu individuālu lietu vai norisi saistībā ar cilvēku. Es minēšu dažas:
attīstības psiholoģija
vecuma psiholoģija
darba psiholoģija
reliģiskā psiholoģija
sociālā psiholoģija
klīniskā psiholoģija
Humānistiskā psiholoģija
Ārpus akadēmiskās psiholoģijas radusies kustība bija humānistiskā psiholoģija. Tai ir saknes 19. gadsimtā, kad vācu historiogrāfs Vilhelms Diltejs publicēja darbu “dabu mēs saprotam, cilvēku mēs saprotam”. Psiholoģijā tas nozīmē, ka pētnieks mēģina iedzīvoties tajā, kā pētāmais indivīds pats pieredz situāciju. Tieši indivīda paša iekšējā pieredze, pēc humānistisko psihologu uzskatiem, nosaka viņa darbību. Humānistiskā psiholoģija uzsver arī dzīves jēgas nozīmi: tikai tāds cilvēks, kas to ir atradis, var izjust savu eksistenci kā saprātīgu. …
