ID205097

Автор: llll (24)

Оценка:

Опубликованно: 03.12.2025.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 31 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2021–2025 гг.

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	6
2.	Mākslīgā intelekta attīstība un tā nozīme darba tirgū	6
2.1.	Mākslīgā intelekta vēsturiskā attīstība un jaunākās tendences	7
1)	Generatīvais MI (ChatGPT, Claude, Gemini u.c.)	7
2)	Automatizācija un robotizācija	7
3)	Datu analītika un mašīnmācīšanās	7
4)	MI cilvēkresursu vadībā	7
5)	MI izglītībā un apmācībā	8
2.2.	Globālās tendences: cik darba vietas ietekmēs MI?	8
2.3.	MI ietekme Latvijā: darba tirgus gatavības līmenis	8
2.4.	Kuras profesijas ir visvairāk apdraudētas?	9
1)	Administratīvos darbus	9
2)	Grāmatvedību un finanšu asistēšanu	9
3)	Klientu apkalpošanu	9
4)	Žurnālistiku un satura veidošanu	10
5)	Rūpniecisko darbu līnijas	10
2.5.	Kuras profesijas kļūs pieprasītākas?	10
1)	IT un programmatūras izstrāde	10
2)	Cilvēkresursu speciālisti ar MI prasmēm	10
3)	Veselības aprūpes speciālisti	10
4)	Izglītības joma	10
5)	Radošās industrijas	11
2.6.	Kopsavilkums	11
3.	Mākslīgā intelekta radītie riski darba tirgum, cilvēkiem un sabiedrībai	11
3.1.	Profesiju izzušanas risks un liela mēroga automatizācija	12
1)	Administratīvie darbi	12
2)	Grāmatvedība un finanšu asistenti	12
3)	Klientu atbalsts un zvanu centri	12
4)	Žurnālistika un tulkošana	12
5)	Ražošana un loģistika	12
3.2.	Darba vietu polarizācija	13
3.3.	Prasmju novecošana un pārkvalifikācijas risks	13
3.4.	Bezdarba pieauguma risks	13
3.5.	Digitālā plaisa un nevienlīdzība	14
	Starp dažādiem ienākumu līmeņiem	14
	Starp reģioniem	14
	Starptautiski	14
3.6.	Cilvēktiesību un ētikas riski	15
1)	Privātuma kontroles apdraudējums	15
2)	Algoritmiskā diskriminācija	15
3)	Nepietiekama caurskatāmība	15
4)	Nepareizas informācijas un maldu izplatība	15
3.7.	Drošības riski	15
1)	Kiberuzbrukumu automatizācija	15
2)	Deepfake tehnoloģiju ļaunprātīga izmantošana	15
3)	Kritisko sistēmu drošība	15
3.8.	Psiholoģiskie un sociālie riski	16
3.9.	Kopsavilkums	16
4.	Mākslīgā intelekta pozitīvās iespējas un priekšrocības darba tirgum	17
4.1.	Produktivitātes un efektivitātes pieaugums	17
1)	Ražošanā	17
2)	Finansēs	17
3)	Pakalpojumu sektorā	17
4)	Valsts pārvaldē	17
4.2.	Jaunas darbavietas un nozares	18
	Jaunie amati un nozares, kas strauji aug:	18
4.3.	Darbinieku atbalsts un darba kvalitātes uzlabošana	18
1)	Administratīvo darbu atvieglošana	18
2)	Ātrāka lēmumu pieņemšana	19
3)	Darbinieku apmācības personalizācija	19
4.4.	Inovācijas un jaunu uzņēmumu radīšana	19
	MI veicina:	19
4.5.	Cilvēkresursu vadības (HR) revolūcija	20
4.5.1.	Automatizēta atlase	20
4.5.2.	Darbinieku noslodzes analīze	20
4.5.3.	Darbinieku labsajūtas uzraudzība	20
4.6.	Drošības uzlabošana darba vidē	21
4.7.	Sabiedrības un valsts ieguvumi	21
	Valsts ekonomikai:	21
	Sabiedrībai:	21
	Uzņēmumiem:	21
4.8.	Kopsavilkums	22
5.	Valsts politika, regulējums un mākslīgā intelekta droša izmantošana	23
5.1.	Eiropas Savienības regulējums: ES AI Act	23
	AI Act galvenie principi:	23
1)	Riska balstīta pieeja	23
2)	Caurspīdīguma prasības	23
3)	Datu drošība un aizsardzība	23
4)	Sankcijas par pārkāpumiem	24
5.2.	Latvijas normatīvie akti un politika MI jomā	24
5.2.1.	“Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību” (Ministru kabinets, 2024)	24
1)	MI integrāciju valsts pārvaldē	24
2)	Atbalstu uzņēmumiem MI ieviešanai	24
3)	Digitālās izglītības programmas	24
5.3.	Latvijas darba tirgus regulējuma izaicinājumi MI laikmetā	25
1)	Darba devēju un ņēmēju tiesību maiņa	25
2)	MI lēmumu caurspīdīgums HR atlasē	25
3)	Darbinieku datu aizsardzība	25
4)	Koplīgumi un darba koplīgumā iekļaujamie MI noteikumi	26
5.4.	Valsts atbalsts uzņēmumiem MI ieviešanai	26
1)	ES struktūrfondu līdzekļi digitalizācijai (EM, 2025)	26
2)	Digitālās inovāciju centri	26
3)	Apmācību programmas	26
5.5.	Drošības un ētikas izaicinājumi MI ieviešanā	27
1)	Algoritmiskā diskriminācija	27
2)	Kļuļu risks augsta riska nozarēs	27
3)	Nepieciešamība pēc cilvēka kontroles	27
4)	Deepfake un maldināšanas riski	27
5.6.	Valsts pārvaldes digitalizācija: MI izmantošanas perspektīvas	27
5.7.	Kopsavilkums	28
6.	Mākslīgā intelekta ietekme uz izglītību, prasmēm un cilvēkkapitālu	29
6.1.	Digitālo prasmju nozīme MI laikmetā	29
	Svarīgākās jaunās prasmes ir:	29
6.2.	Izglītības sistēmas pārveide MI laikmetam	29
1)	Digitālās transformācijas stratēģija skolām (IZM, 2024)	30
2)	Mācību priekšmetu modernizācija	30
3)	Augstākās izglītības pielāgošana	30
6.3.	Pārkvalifikācijas un pieaugušo izglītības nozīme	31
	Pārkvalifikācijas svarīgākās jomas:	31
	Pieaugušo izglītības tendences:	31
6.4.	MI kā mācību rīks: iespējas un izaicinājumi	31
	Iespējas:	31
	Izaicinājumi:	32
6.5.	Latvijas cilvēkkapitāla potenciāls nākotnē	32
	Ieguvumi, ja reformas tiks īstenotas:	32
	Riski, ja reformas netiks īstenotas:	32
6.6.	Mūžizglītība kā nepieciešamība, nevis izvēle	33
6.7.	Kopsavilkums	33
7.	Mākslīgā intelekta ietekme uz darba devējiem, darba ņēmējiem un darba vidi	34
7.1.	Mākslīgā intelekta ietekme uz darba devējiem	34
7.1.1.	Produktivitātes pieaugums un izmaksu samazināšana	34
7.1.2.	Darba spēka plānošana un atlase	34
7.1.3.	Personāla vadības modernizācija	34
7.1.4.	Ražošanas un pakalpojumu digitalizācija	35
7.2.	Mākslīgā intelekta ietekme uz darba ņēmējiem	35
7.2.1.	Jaunas kompetences un prasību pieaugums	35
7.2.2.	Darba slodzes pārmaiņas	36
7.2.3.	Darba drošība un veselība	36
7.2.4.	Darba tirgus mobilitāte	36
7.3.	Darba attiecību izmaiņas MI laikmetā	37
7.3.1.	Jauni darba līgumu un tiesību aspekti	37
7.3.2.	Cilvēks–MI sadarbības modelis	37
7.3.3.	Darba devēju pienākumi MI ieviešanā	37
7.4.	Psiholoģiskās un sociālās sekas darba vidē	38
7.4.1.	Darbinieku trauksme un nenoteiktība	38
7.4.2.	Sociālā izolācija attālinātajā darbā	38
7.4.3.	Digitalizācijas ietekme uz darba kultūru	38
7.5.	Kopsavilkums	38
8.1.	Scenārijs 1: Straujā transformācija — MI pārņem rutīnas darbu un palielina produktivitāti	39
	Galvenās iezīmes:	39
1)	Masveida automatizācija	39
2)	Profesiju lomu maiņa	39
3)	Produktivitātes pieaugums	40
4)	Darba tirgus polarizācija	40
8.2.	Scenārijs 2: Lēna adaptācija — sabiedrība nespēj pietiekami ātri pielāgoties MI	40
	Iespējamās sekas:	40
1)	Bezdarba pieaugums	40
2)	Prasmju plaisa	41
3)	Uzņēmumu konkurētspējas kritums	41
4)	Sociālā nevienlīdzība	41
8.3.	Scenārijs 3: MI cilvēkcentrēta integrācija — līdzsvars starp tehnoloģiju un cilvēka vajadzībām	41
	Scenārija priekšnosacījumi:	41
1)	Cilvēks “cilpā”	41
2)	Aktīva pārkvalifikācija un “mūžizglītība”	42
3)	Labas kvalitātes regulējums	42
4)	Inovācijas kļūst par izaugsmes katalizatoru	42
8.4.	Kuras profesijas izzudīs un kuras uzplauks — nākotnes prognozes līdz 2050. gadam	43
	Profesejas, kuras pakāpeniski izzudīs:	43
	Profesejas, kuras strauji pieaugs:	43
8.5.	Latvijas darba tirgus 2035–2050: iespējamais attīstības scenārijs	43
1)	Digitālās prasmēs balstīts darba tirgus	44
2)	Daļēja automatizācija visās nozarēs	44
3)	Algoritmiskā pārvaldība	44
4)	Pieaugs mobilitāte un attālināta darba izplatība	44
5)	Lielāka atkarība no tehnoloģijām	44
	Kopsavilkums	45
	Secinājumi	46
1.	Mākslīgais intelekts radikāli maina darba tirgus struktūru	46
2.	Digitālās prasmes kļūst par centrālo konkurētspējas faktoru	46
3.	MI radītie riski ir daudzdimensionāli	46
4.	MI rada būtiskas iespējas ekonomikai un uzņēmējdarbībai	47
5.	MI ietekme uz darba devējiem un darba ņēmējiem prasa līdzsvarotu pieeju	47
6.	Regulējums (ES AI Act un MK noteikumi) ir kritiski svarīgs drošai MI ieviešanai	48
7.	Izglītības sistēma ir centrālā MI laikmeta attīstības komponente	48
8.	Nākotnes darba tirgus ir digitāls, mobilais un dinamiskāks	49
9.	Latvijas nākotne MI laikmetā ir atkarīga no trim pamatnosacījumiem	49
1)	Investīcijām cilvēkkapitālā	49
2)	Inovāciju un tehnoloģiju ieviešanas	49
3)	Atbildīga un droša regulējuma	49
	Galvenais secinājums	50
	Nobeigums	51
	Izmantotie avoti	52

Фрагмент работы

Mākslīgais intelekts (MI) pēdējās desmitgades laikā ir kļuvis par vienu no straujāk attīstītajām tehnoloģiju jomām, būtiski ietekmējot gan darba tirgu, gan ekonomikas struktūru, gan cilvēkresursu vadības principus. Starptautiskie pētījumi liecina, ka līdz 2040. gadam MI tehnoloģijas ietekmēs aptuveni 40% darba vietu visā pasaulē, automatizējot rutīnas procesus un mainot prasības, kas nepieciešamas darba ņēmējiem (Bismart, 2024; SVF prognozes). Šī ietekme jau šobrīd redzama arī Latvijā, kur uzņēmumi strauji ievieš digitālos risinājumus, datu analītiku, automatizētus HR rīkus un MI balstītas sistēmas darba efektivitātes uzlabošanai (WorkingDay, 2024; Ulteh, 2025).…

Коментарий автора

Mākslīgā intelekta ietekme uz darba tirgu: izaicinājumi, riski un nākotnes attīstības scenāriji Latvijā un pasaulē