| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Deputāta mandāta jēdziens un veidi | 4 |
| 1.1. | Imperatīvais deputāta mandāts | 4 |
| 1.2. | Brīvais deputāta mandāts | 6 |
| 2. | Deputāta mandāta jēdziens un veidi | 6 |
| 2.1. | Deputāta statuss | 6 |
| 2.2. | Deputātu ievēlēšana | |
| 2.3. | Saeimas sēdes un sesijas | 12 |
| 3. | Eiroparlamenta deputātu statuss | 12 |
| 4. | Saeimas deputātu ētikas kodekss | 16 |
| Secinājumi | 16 |
Augstākā likumdošanas vara Latvijā pieder parlamentam- Saeimai. Varas dalīšanas principa īstenošanas apstākļos likumdošanas varu īsteno demokrātiski velēts parlaments, bet arī tauta tautas nobalsošanā, uzticot savu interešu aizstāvību un domu paušanas iespējas Saeimas locekļiem- parlamenta deputātiem.
Likumdošanas vara jeb Saeima var (zināmos gadījumos) novirzīties no tautas vairākuma domas, var runāt pretī, lielā mērā, tautas gribai, un tad var rasties konflikti. Pēdējā laikā, arvien biežāk, pēc autores domām, plaši tiek diskutēts par tautas un deputātu konfliktiem, par deputātu pilnvarojumu, kuru viņi iegūst velēšanu ceļā un to darbību. Līdz ar to, plaši tiek diskutēts par parlamenta deputāta statusu, to neaizskaramību un imunitāti, lai pievērstu uzmanību šīm problēmām, referāta mērķis ir akcentēt uzmanību parlamenta deputāta mandāta jēdzienam un veidiem, lai visi interesenti iegūtu priekšstatu par tautas interešu aizstāvju darbību un varētu labāk izprast to darbības principus.…
Pēc autores domām, visiem interesentiem būs iespēja labāk iepazīties ar deputātu darbību un statusu parlamentā, jo šie cilvēki ir tautas priekšstāvji, uz kuru pleciem gulstās tautas gribas, interešu, tiesību un brīvību aizsardzības un pārstāvības funkciju īstenošana.
