| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Demokrātija Latvijā | 5 |
| 2. | Demokrātija Amerikas Savienotajās Valstīs | 7 |
| 3. | Demokrātija Krievijas Federācijā | 8 |
| 4. | Latvijas, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas demokrātijas salīdzinājums | 9 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
„Demokrātisko režīmus var iedalīt tieši demokrātiskos un reprezentatīvos. Tiešā demokrātija bija izplatīta antīkajā pasaulē, savukārt mūsdienās, domājot par demokrātisku valsts pārvaldi, pieņemts saprast reprezentatīvo demokrātijas formu, kurā pilsoņi savas intereses realizē ar demokrātiski ievēlētu deputātu starpniecību.” „Salīdzinot ar tiešo demokrātiju galvenais reprezentatīvās demokrātijas trūkums ir, ka politiķi nereti ir atsvešināti no vēlētājiem, pēc vēlēšanām rīkojas pretēji solījumiem, vēlētāju kontroles iespējas aprobežojas ar regulārām vēlēšanām.”
Reprezentatīvajā demokrātijā var runāt par divām savstarpēji atšķirīgām tās realizācijas formām: prezidentāliem un parlamentāriem režīmiem.
„Prezidentālā republikā prezidentam tiek piešķirtas gan valsts, gan valdības galvas tiesības un pilnvaras.”
„Pastāvot prezidentālam režīmam izpildvara atrodas visas tautas ievēlēta prezidenta rokās; prezidents sastāda valdību un var to atlaist; parlaments nodarbojas ar likumdošanu, bet izpildvara nav tam pakļauta un nevar atlaist valdību; vienlaicīgi prezidenta vara ir ierobežota un kontrolēta, jo tai nav likumdošanas tiesības.”
„Parlamentārā republikā izpildvara ir izteikti atbildīga likumdevēja priekšā, valsts galvas un valdības galvas pilnvaras tajā ir dalītas.” …
Demokrātija ir valdības forma, kuras pirmsākumi meklējami jau grieķu filozofu laikos, tomēr nevar uzskatīt, ka mūsdienu demokrātija ir tiešs, vēsturiski nepārtraukts antīkās demokrātijas turpinājums. Pastāv atšķirība starp antīko Grieķijas demokrātiju un to, kas par demokrātiju tiek uzskatīts mūsdienās. Kā valdības forma demokrātija sākotnēji ir tikusi definēta kā valdības autoritātes veids. Demokrātijas jēdziens, lielā mērā pateicoties Platonam un Aristotelim, līdz pat 19.gadsimtam, galvenokārt tika pielietots negatīvā nozīmē – kā tautas vairākuma patvaļa. Mūsdienu Rietumu pasaules demokrātijas aizsākumi meklējami līdz ar 19.gadsimtu. Demokrātija tiek uzskatīta par sistēmu, kurā valdīšana ir cilvēku rokās. Džozefs Šumpeters (Joseph Schumpeter) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu modernās demokrātijas definētājiem. Saskaņā ar viņu demokrātija ir “institucionāls politisko lēmumu pieņemšanas sakārtojums, kurā indivīdi iemanto varu caur konkurējošu cīņu par cilvēku balsīm.” Demokrātiju definēt jeb ievietot noteiktās robežās mēģinājis arī Roberts Dāls. Viņš ietvēris šādas demokrātijas minimālās pazīmes kā: efektīva līdzdalība; vienāds balsu sadalījums starp iesaistītajiem; apgaismota izpratne – pilsonis ir spējīgs apzināties savas prioritātes un izvērtēt alternatīvas; vēlētāju galīgā kontrole pār darba kārtību; visu pieaugušo cilvēku, uz kuriem attiecas valstī pieņemtie lēmumi, iekļautība.
