-
Latvijas Transatlantiskās organizācijas līdzdalība Latvijas ārpolitikas procesos
2011–2015 гг.
Šo cilvēku kompetences nodrošina LATO zināšanu un praktiskās pieredzes bāzi, lai spētu veiksmīgi organizēt un realizēt Latvijas politikai nozīmīgus pasākumus. Lielu ieguldījumu LATO darbībā sniedz brīvprātīgie biedri, kas palīdz dažādu pasākumu, projektu un ideju realizēšanā. Pārsvarā tie ir aktīvi jaunieši un studenti, kas vēlas gūt pieredzi ārpolitikas lauciņā, veidot sakarus un aktīvi atbalstīt LATO idejas. Vidējais LATO organizatoru un brīvprātīgo vecums ir 28 gadi, kas parāda, ka jaunie cilvēki Latvijā aktīvi iesaistās ārpolitikas procesu veidošanā un ir pietiekoši kompetenti, lai rīkotu tāda mēroga pasākumus kā Rīgas Konference.
LATO juridiskais statuss ir biedrība, respektīvi, tā pilda nevalstiskās sabiedriskās organizācijas funkcijas. Rezumējot LATO darbību Latvijā, secinu, ka tās pastāvēšanas 11 gados Latvijas ārpolitikas vide ir ieguvusi vērtīgu pieredzi. LATO tika dibināta ar mērķi informēt sabiedrību un rīkot izglītojošus pasākumus par NATO – tās darbību un mērķiem. Pamazām attīstoties, LATO biedri un brīvprātīgie organizē dažādus sabiedrības informēšanas pasākumus par drošību, starpvalstu sadarbību, Latvijas kā NATO dalībvalsts piemēru ar mērķi stiprināt un popularizēt Latvijas tēlu. Manuprāt, lai izpētītu un novērtētu visu LATO darbību šo gadu garumā, būtu jāveic plašs pētījums, lai noskaidrotu patiesā LATO ieguldījuma apjomu Latvijas ārpolitikas procesos. Lielākie ikgadējie LATO pasākumi ir Rīgas Konference, jauniešu NATO Simulācijas spēle, kā arī NVO valstu mediju vizīte Latvijā. Es uzskatu, ka tie ir spilgtākie pasākumi, kas patiešām atspoguļo LATO mērķus un piesaista plašu sabiedrības interesi par ārpolitikas procesiem un aktuālajām problēmām. Kaut arī LATO kā tēls sabiedrībā nav plaši atpazīstams, tomēr šīs nevalstiskās organizācijas darbības līdzdalība ārpolitiskajos procesos ir ārkārtīgi svarīga, īpaši drošības un starpvalstu sadarbības jautājumos.
…
Politoloģijā noteiktais trešais sektors ir nevalstiskais pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neformālo grupu kopums, kas eksistē līdzās valsts un privātajam biznesa sektoram. Tās ir biedrības un nodibinājumi, kuri strādā sabiedrības labā bez mērķa gūt peļņu. Pati pilsoniskā sabiedrība rodas tikai demokrātiskajā iekārtā, tā sniedz saviem pilsoņiem iespēju realizēt savas ekonomiskās, politiskās, reliģiskās un citas intereses , veicina indivīda iesaistīšanos sabiedrības un valsts dzīvē. Šobrīd Latvijā pastāv vairāk kā 12 000 biedrību un nodibinājumu , kuras darbojas visdažādākās jomās. Šajā referātā es izvēlējos pētīt vienu no Latvijas nevalstiskajām sabiedriskajām organizācijām – Latvijas Transatlantisko organizāciju (turpmāk tekstā „LATO”) un tās līdzdalību sabiedrības izpratnes veicināšanā par Latvijas ārpolitikas mērķiem un procesiem. Analizējot LATO līdzdalību Latvijas ārpolitisko procesu veidošanā un uzturēšanā, mani galvenie informācijas avoti būs akadēmiskā literatūra par sabiedriskām organizācijām, apskatot tās gan no likumdošanas, gan no teorētiskās puses, LATO darbības pārskati par periodu no 2001. gada līdz 2011. gadam, kurus es papildināšu ar veiktajiem pētījumiem par Latvijas nevalstiskā sektora darbību, izpratni un pārskatāmību un sabiedrības viedokli.