Reformācija bija saistīta ar vispārējām prasībām pēc pārmaiņām. Par reformācijas
oficiālo sākumu uzskata 1517. g., kad augustīniešu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pienagloja
savas 95 tēzes pie Vitenbergas klostera baznīcas durvīm. 16. gs. ieviesa pārmaiņas cilvēku
domāšanā.
Tā kā Romas katoļu baznīca centās atjaunot savu varu, tās cīņu pret reformāciju
nosauca par kontreformāciju. Pāvestam un katoļu garīdzniecībai izdevās saglabāt savu varu
Spānijā, Portugālē, Lietuvā un Polijā. Katoļu baznīcu atbalstīja Dienvidvācijas firsti un
Svētās Romas impērijas imperatori. …
