Čalmerss izsaka arī domu, ka varbūt nākotnē būs iespēja ierakstīt un ielikt cilvēka smadzeņu stāvokļus datorā. Tad daļa no cilvēka prāta turpinās arī pastāvēt pēc viņa nāves. Tomēr, vai līdz ar šo smadzeņu stāvokļu, impulsu ievadīšanu datorā, tam tiks piešķirta arī apziņa? Vai dators būs konkrētā cilvēka mehānisks atspoguļojums, vai arī tam būs sava, individuāla apziņa un prāts? Līdz brīdim kamēr šāda iespēja nekļūs reāla no zinātnes puses, atbildi var tikai minēt un izteikt pieņēmumos. Varbūt tas nebūtu nemaz slikti. Varbūt tā būtu iespēja cilvēkam dzīvot mūžīgi. Nē, ne cilvēkam, bet viņa apziņai. Sekot līdzi tam, kas notiek pasaulē. Ražot domas, idejas un nemirt.
Smadzenes ar datoriem salīdzina arī Čomskis. Viņš saka, ka smadzenes gluži kā dators – skaitļo, spēj radīt jaunus teikumus, noteikt to jēgu, intonācijas nozīmi un gluži tāpat saprast arī ko saka otrs cilvēks. Tādēļ cilvēks un dators ir diezgan salīdzināmi jēdzieni. Ir lietas, ko spēj dators un nespēj cilvēka prāts. Un otrādi.
…
