Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja. Kopumā Vācijas bruņotajos formējumos dienēja apmēram 150 000 latviešu, no kuriem aptuveni trešā daļa gāja bojā karadarbībā vai gūstā.
Tāpat kā latviešu leģiona karavīri ticēja, ka no viņu vienībām kādreiz izveidosies atjaunotā Latvijas armija, arī sarkanarmijas latviešu strēlnieki ticēja, ka viņi cīnās par Latvijas atbrīvošanu no nacistiem un pēc to padzīšanas izveidos Latvijas teritoriālo korpusu.
Mūsdienās ir spilgti redzams, ka latviešu karavīram līdzi gājusi it kā mūžīga nolemtība - tapt iesaistītam militāros konfliktos, kur, savas tautas un tēvzemes mīlestības vadīti, karavīri cīnās un mirst tādās militārās sadursmēs, kuru raksturs ne vienmēr tieši atbilst latviešu tautas brīvības, taisnības, tiesību un zemes aizstāvēšanai. Latviešu karavīri 2. pasaules kara laikā Vācijas un PSRS kļuva par upuriem. Kauju rajonā atrodamas lielas kritušo kapsētas. Abās pusēs vārdi uz karavīru kapenēm ir galvenokārt latviešu.
…
