-
Pedagogu apmierinātības ar darbu un profesionālā stresa teorētiskie aspekti
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Pedagogu apmierinātības ar darbu un profesionālā stresa teorētiskie aspekti | 2 |
| 1.1. | Apmierinātības ar darbu jēdziens un būtība | 2 |
| 1.2. | Pētījumi pasaulē | 4 |
| 1.3. | Pētījumi Latvijā | 8 |
| 1.4. | Apmierinātības ar darbu ietekmējošie faktori. Divu faktoru teorija | 12 |
| 2. | Profesionālais stress un tā izpausmes | 16 |
| 2.1. | Profesionālā stresa cēloņi | 16 |
| 2.2. | Pedagogu apmierinātības ar darbu un profesionālā stresa saistība | 22 |
Šis pētījums atklāja, ka: ir negatīva korelācija starp stresu un darbu apmierinātību; sievietes ziņo par augstu trauksmes līmeni un depresiju, kas veido zemu darba apmierinātības līmeni. Rezultāti ievērojami atšķiras no vīriešiem kolēģiem. Pedagogiem ar pilnvarām rezultāts būtiski atšķīrās no pedagogiem bez tām. Akadēmiskais amats vai fakultātes veids nerada būtiskas atšķirības starp skolotāju viedokļiem.
Kopumā var vērtēt, ka skolotāju un pedagogu apmierinātībai ar darbu ir saikne. Nevar izdalīt atsevišķi stresa riska faktoru no motivācijas kvalitātīvi vadīt darba stundas. Ja pretī skolotājs nesaņem pienācīgu atdevi vai uzslavas no skolas vadības, motivācija zudīs. Tāpat arī jāraksturo stresa faktoru apļa cikls, kur svarīgākais ir pirmais posms - risku identifikācija un to novēršanas pasākumi. Šādā ceļā iespējams maksimāli samazinār stresa biežumu pedagogu vidū, ko, kā rāda pētījumi, tad gandrīz katru dienu tiem jāsaskaras ar šo parādību. Nodrošinotpienācīgu darba vidi un apstākļus, pedagogi pienācīgi un atbildīgi pilda savus darba pienākumus. Līdz pat 98% pedagogu, neraugoties uz stresa apstākļiem turpina apzinīgi pildīt pienākumus, lai gan motivācijas un apmierinātības ar darbu līmenis pazeminās.
…
Darba apmierinātība ir pozitīvs vai patīkams emocionāls stāvoklis, kas izriet no personas izpratnes par savu darbu vai pieredzi. (1) Pētījumi par apmierinātību ar darbu, ir bijuši svarīgs jautājums izglītības jomas organizatoriskajā pārvaldībā un sociālajā psiholoģijā. Publicitāte šajā jomā norit, sākot ar Hoppoka (1935) klasiskā darba publicēšanu. (2) Hoppoks darba ietvaros pētīja cilvēku apmierinātību ar savu darbu pēc sekojoša principa - tika izsrādātas strukturētas intervijas lai novērtētu apmierinātību ar darbu 40 nodarbinātiem un 40 bezdarbniekiem (tika lūgts bezdarbniekiem analizēt to pēdējo darbu vietu). Dalībniekiem bija nepieciešams atzīmēt lietas, kas viņiem patika, un lietas viņiem nepatīk viņu darbā. Papildus, dalībnieki veica pašnovērtējuma uzdevumus. Pamatjautājumi tika saistīta ar sekojošo: apmierinātība ar darbu un apmierinātības ar konkrētiem sava darba aspektiem, piemēram, uzraudzība, kolēģi un samaksa. Rezultāti no šī pētījuma atklāja vairākus potenciālos faktorus, kas var ietekmēt apmierinātību ar darbu, ieskaitot darba samaksu, sociālo statusu, starppersonu attiecības ar saviem uzraugiem un kolēģiem. (3).
