1. Psiholoģijas kā zinātnes avoti.
psiholoģija
(grieķu psychē ‘dvēsele’ + λόγος, logos ‘jēdziens, mācība’; angļu,
franču psychology, vācu Psychologie, krievu психология)
zinātne par uzvedību un prātu (kognitīvajiem procesiem), kas lieto gan
empīriskas, gan korelatīvas, gan eksperimentālas metodes
Sākotnēji gadsimtiem ilgi cilvēka daba tika aplūkota filozofijas ietvaros, un psiholoģija kā
patstāvīga zinātne eksistē tikai no 19. gadsimta beigām.
Psi pirmsākumi meklējami antīkās Grieķijas kultūrā. Izcilais sengrieķu filozofs Platons
uzskatīja, ka uz cilvēka sajūtām nevar paļauties, jo tās ir iluzoras. Viņš ticēja, ka ikviens cilvēks
šajā pasaulē ierodas ar iedzimtām zināšanām par realitāti un šīs zināšanas viņam nodrošina
dvēsele -nemateriāla substance, kas ļauj domāt un just.
Aristotelis (Platona skolnieks)domāja, ka tieši caur sajūtam cilvēks izzina pasauli un iegūst
zināšanas. Viņa uzskatu centrā bija domāšana, zināšanas, prāts, gudrība.
Viduslaikos Psi neattīstījās, jo pret šo mācību nostājās kristīgā reliģija, jo parastiem cilvēkiem
tā nav pieejama.
10.-13. gadsimtā veidojās vairākas filozofijas skolas, kas tiecās apvienot kristīgās reliģijas
uzskatus ar Aristoteļa mācību. …
