Cauri visam manis rakstītajam un minētājam, es vēlējos izcelt to, ka mēs, cilvēki, vienmēr mācāmies un rodam jaunas idejas no jau eksistējošā, no citiem, agrāk dzīvojošajiem cilvēkiem, no dzīvniekiem, kas dzīvo ar mums uz vienas un tās pašas zemītes, no dabas, kas ir visapkārt mums un dod mums iespēju dzīvot un augt. Mācoties vēsturi, un ne tikai vēsturi, bet vienkārši spējot ikdienā saskatīt dažādas līdzības un saistības starp mūsu veidoto un mūsu senču veidoto ir ļoti vienkārši- ir tikai jāgrib. Manuprāt, ir ļoti skaisti, ik pa laikam, pavērot cilvēkus un to dabu no malas, pavērot to cik vienādi, taču tajā pat laikā, atšķirīgi tie ir, bija un vienmēr būs. Mēs katrs, caur dažādām situācijām, notikumiem un cilvēkiem, visus mums dotos gadus uz šīs zemes mācāmies, un ar laiku nododam šīs zināšanas arvien tālāk mums svarīgajiem un mīļajiem cilvēkiem. Cilvēki ir mazas būtnes ar miljoniem emociju un, es ceru, ka katrs no mums spēs atstāt kaut vienu savas rokas iespiedumu uz šīs mazās, bet mūsu acīs un prātos neaptverami milzīgās, apdzīvotās planētas. …
