Latvijā ik gadu no ieslodzījuma vietām tiek atbrīvotas daudzas personas, kas ir daļa no sabiedrības, tās ir personas, kas uz laiku tika izslēgtas no darba tirgus.
Iznākot brīvībā, sodu izcietušām personām bieži vien nav dzīvesvietas, arī ilgstoša izolācija un depresīvā vide ieslodzījuma vietās radījusi problēmas, kas traucē no ieslodzījuma atbrīvotajiem adaptēties normālā dzīvē un veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Bailes būt atstumtam, nenovērtētam ir tikai neliela, bet tai pat laikā ļoti liela problēma, kas neļauj pašai no ieslodzījuma atbrīvotajai personai integrēties sabiedrībā.
Lielai daļai ieslodzīto nav pabeigta pataskolas izglītība tas nedod iespēju saņemt profesionālās kvalifikācijas izglītības dokumentu vai cita veida apliecinājumu par profesionālajām prasmēm, kas atvieglotu iekļaušanos darba tirgū pēc atbrīvošanās. Var domāt, ka no ieslodzījuma vietām atbrīvojušos personu profesionālā sagatavotība ir vai nu pirms soda izciešanas laika līmenī, vai samazinājusies, un tas kavē viņu iekļaušanos darba tirgū.
Latvijā darbojas Valsts probācijas dienests, kas koordinē postpenitenciārās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri atgriežas no ieslodzījuma vietām. Nozīmīga loma sociālās rehabilitācijas un reintegrācijas pasākumos ir arī pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem.
Ir trīs galvenās sociālās problēmas, ar kurām sastopas cilvēki pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma:
pastāvīgas dzīves vietas trūkums;
nepietiekama izglītība;
grūtības atrast prasmēm un veselības stāvoklim atbilstošu darbu.…
