-
Krišjāņa Valdemāra attīstītā un realizētā kuģu būves politika
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Tēzes | 4 | |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Krišjānis Valdemārs. XIX gadsimta raksturojums | 7 |
| 1.1. | 19. gadsimts Latvijā | 7 |
| 1.2. | Krišjāņa Valdemāra biogrāfija īsumā | 8 |
| 1.3. | Krišjāņa Valdemāra nopelni pirmā latviešu tautas atmodas veicināšanā. Jaunlatviešu kustība | 9 |
| 2. | Krišjāņa Valdemāra attīstītā un realizētā kuģubūves politika | 10 |
| 2.1. | Faktori, kas veicināja kuģniecības un kuģubūves attīstību | 10 |
| 2.2. | Krišjāņa Valdemāra devums kuģu būves attīstībā | 11 |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Raugoties no vēstures viedokļa, nav bijis nozīmīgāka laika latviešu tautas vēsturē par 19. gadsimtu. Šī gadsimta sākumā latvieši bija vēl dzimtļaudis, bet 19.gadsimta vidū – ar brīvlaišanas pasludināšanu modās latviešu zemnieka pašapziņa, jo viņš centās sev pašam, nevis savam dzimtkungam. Vienlaikus ar brīvlaišanas pasludināšanu, sāka gādāt arī par zemnieku izglītošanu- izdeva avīzes latviešu valodā, kā arī valdība paredzēja dibināt skolas.
Šajā laika posmā dzīvoja Krišjānis Valdemārs – akadēmiski izglītots cilvēks, kurš nekaunējās par savu piederību Latvijai, bet mācoties Tērbatas Universitātē, pie savām studenta istabas durvīm ar lepnumu piestiprināja vizītkarti: „Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students. Latvietis”. Viņš bija pirmais no izglītotiem latviešiem, kas atklāti atzina savu tautību un ieteica no tās nekaunēties. Viņa līdzgaitnieki uzsvēra Krišjāņa Valdemāra nozīmi latviešu pašapziņas modināšanā, salīdzinot viņu ar Mārtiņu Luteru. Krišjānis Valdemārs bija daudzpusīga personība – no vienas puses nacionālās atmodas jeb jaunlatviešu kustības dibinātājs, no otras tautsaimnieks un politiķis. Viņš bija viens no tiem, kas šajā laikā, tas ir 19. gadsimta otrajā pusē, saskatīja daudz iespēju kā tautsaimniecībā, tā latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā un attīstībā. Lielu nozīmi ir atstājusi viņa attīstītā tautsaimniecība Ziemeļkurzemē – līvu krastā. …
Krišjāņa Valdemāra mūža darbs bija jūrniecības veicināšana kā Latvijas un Igaunijas piekrastē, tā visā Krievijas impērijā. Viņš apzinājās Latvijas zemes ģeogrāfiskās dotības un nojauta, kā brīvajam zemniekam tikt pie savas zemes, kaut vai pirkšanas ceļā. Tieši šīs idejas vadīts viņš, ar avīžu rakstiem un publikācijām, propagandēja jūrniecību, norādot uz iespējamajām bagātībām, ko varētu sniegt šī nozare. Viņš saprata, ka tautai, kura dzīvo ģeogrāfiski tik izdevīgā vietā, pašai jārada sava tirdzniecības flote un jāattīsta jūras tirdzniecība. Krišjānis Valdemārs uzskatīja jūrniecības un kuģu būves attīstību par pirmo priekšnoteikumu latviešu tautas ekonomiskās patstāvības iegūšanai, kas, no mūsdienu viedokļa raugoties, ir galvenais nosacījums valsts suverenitātes iemantošanai.
