Ainavu izmaiņas cilvēka darbības ietekmē

Klimatiskā josla
Taiga ir aukstākā skujukoku boreālā bioma, kam raksturīgs liels sniega daudzums, ilgas ziemas un īsas vasaras.
Taiga aizņem pasaulē lielāko zemes Biomu, kurā ir skarbi kontinentāli klimatsiskie apstākļi ar lielu temperatūras diapazonu vienā sezonā. Augstos platuma grādos tas nozīmē, ka lielāko daļu no gada saules siltums nepieaug. Ziemas ilgst vismaz 6 mēnešus, kā rezultātā vidējā temperatūra ir vienmēr zem 0 ° C.
Gaisa temperatūra, nokrišņi
Taiga atrodas mērenās joslas ziemeļdaļā, kur vasaras ir īsākas, vēsākas un mitras (jūlijā vidēja temperatūra sasniedz +16 C), bet ziemas ilgst pat 8 mēnešus (janvārī temperatūra ir no –15 C līdz –30 C). Garajās vasaras dienās mežos ir daudz barības. Tomēr vasara ir īsa un drīz vien iestājas auksts laiks. Stepes mežos nokrišņu daudzums ir ļoti zems, līdz ar to, zemes auglība ir zema. Taču kur nokrišņu daudzums ir augstāks (īpaši austrumu Sibīrijā), augstāka ir arī augu sugu daudzveidība un siltummīlošu augu, piemēram, korejiešu Priede, Jezo Egle un Mandžūrijas Egle, kur pakāpeniski jauktie mērenie meži pāriet uz skuju mērenajiem tropiskiem mežiem.
Taigā līst salīdzinoši neliels lietus (200-750 mm gadā), galvenokārt lietus ir vasaras mēnešos, kā arī migla un sniegs. Iztvaikošana ir zema un gada laikā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, kā rezultātā izveidojas blīva augu veģetācija. Lielu daļu teritorijas aizņem ledāji. Ledājiem kūstot izveidojas ieplakas, kas pēc topogrāfiskiem datiem piepildās ar ūdeni, izveidojot ezerus un purvus (īpaši kūdraina augsne).

2. Bioloģiskā daudzveidība (augu un dzīvnieku sugas)
Taiga ir veģetācijas tips un dabas zona, kurā dominē skujkoki (piejaukumā – šaurlapu koki). Taigu dažkārt sauc arī par Boreāliem mežiem.
…