-
Situācijas analīze par dabas resursu ekonomiju ātrās ēdināšanas restorānā "Hesburger" un radīto atkritumu pārstrādes iespējas Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | ||
1. | PIESĀRŅOJUMA NOVĒRTĒJUMS | |
1.1. | Enerģijas patēriņš | |
1.2. | Papīra un plastmasas pateriņš | |
2. | IETEIKUMI UN RISINĀJUMI | |
3. | Radušos atkritumu pārstrādes iespējas Latvijā | |
3.1. | ES atkritumu apsaimniekošanas politikas galvenie principi | |
3.2. | Galvenie atkritumu apsaimniekošanas veidi Latvijā | |
3.3. | Papīra pārstrāde | |
3.4. | Plastmasa pārstrāde | |
SECINĀJUMI |
Risinājums varētu būt atkritumu šķirošana, kas nebūtu grūti izdarāms arī klientiem, ja vien tiktu uzstādītas atbilstošas tvertnes ar norādēm un cilvēki tiktu informēti un motivēti. Būtībā, es uzskatu, ka vides piesārņojuma problēmas cēlonis ir cilvēku neinformētība, ne izglītotība un seklā domāšana. Tomēr cilvēkiem jādod iespēja izvēlēties un būt dabai draudzīgiem. Sākumā būtu jāuzstāda izmēģinājuma atkritumu tvertnes, bet jāatstāj arī parastās, jo ir cilvēki, kuri ir slinki, vienaldzīgi vai vienkārši bezkaunīgi. Ja uzņēmums uzskatītu par nelietderīgu un neefektīvu iespēju uzstādīt speciālas atkritumu tvertnes klientu atkritumiem, tad vismaz vajadzētu šķirot piegādes iesaiņojumus – kartona kastes, plastmasas plēves utt. Tādejādi tiktu apgrūtināts apkalpojošā personāla darbs un tiek pieļauts, ka darbinieki nevēlētos uzņemties šāda veida atbildību, nevēlētos mainīt savus ieradums.
Šī uzņēmuma apgrozījums 2007. gadā bija 150 miljoni EUR, varu droši apgalvot, ka uzņēmums finansiāli spētu rūpēties par atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Turklāt, uzņēmumā iegūstot vienu tonnu makulatūras, no nociršanas tiktu pasargāti ~ seši koki. Atkārtoti pārstrādājot papīru, tiktu ietaupīta koksne, enerģija, jo, lai saražotu vienu tonnu pirmreizējā papīra, vajag 30 900 MJ enerģijas, kamēr tādam pašam daudzumam papīra, kurš iegūts no makulatūras, vajag tikai 18 100 MJ (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2006).
Uzskatu, ka arī apjoms nav noteicošais faktors, lai uzņēmums būtu/nebūtu videi draudzīgs. Jo, kā zināms, Statoil – pelnošs uzņēmums ar lielu apgrozījumu ir videi draudzīgs. Šajā uzņēmumā saimniecības telpā ir uzstādīti konteineri, kuros darbiniekiem ir pienākums šķirot atkritumus pa frakcijām. Ja šis lielais uzņēmums var, kādēļ lai citi to nevarētu?
Satraucošs ir fakts, ka ātrās ēdināšanas restorānu skaits un apgrozījums ir milzīgs (2. attēls) un turpina palielināties, līdz ar to pieaug arī atkritumu daudzums. Ir nepieciešams steidzami rast risinājumu uzņēmumu darbībai, atkritumu pieauguma tempu samazināšanai, ir jāmaina ātrās ēdināšanas uzņēmumu koncepcija uz videi draudzīgāku. …
Cilvēki ir atbildīgi par dabas resursu lietderīgu izmantošanu, ir jāsaudzē daba un jārūpējas par to. Tomēr mūsdienu sabiedrība kļūst aizvien bezrūpīgāka, aizņemtāka un lielai daļai cilvēku neuztrauc mūsu dzīvesvietas – Zemes labklājība. Skarbā realitāte ir tāda, ka sabiedrība ir mantkārīga, liela nozīme ir naudai un tās plūsmai. Naudas līdzekļi tiek iegūti pateicoties dabas resursiem, kurus sniedz zemeslode, tomēr cilvēki to nesaprot un notiek neatgriezeniska plūsma – cilvēks patērē, bet nedod atpakaļ! Piemēram, tiek izcirsti koki, bet vietā netiek iestādīti; zemeslode „apaug” ar atkritumiem, bet tie netiek pārstrādāti, par tiem vienkārši nerūpējas utt. Dabas resursu aizsardzība ir kļuvusi par otršķirīgu pēc cilvēka ērtībām un tehnoloģiskā progresa.
