| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ogļhidrāti un to iedalījums | 3 | |
| Ogļhidrātu ķīmiskās īpašības | 6 | |
| Ogļhidrātu avoti, ieteicamās devas un nozīme organismā | 7 | |
| Ogļhidrātu svarīgākie pārstāvji | 9 | |
| Ogļhidrāti uzturā un to ietekme uz zemādas tauku slāni | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Ogļhidrāti ir ķīmiski savienojumi, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa. Tie ir primārais smadzeņu un visa organisma enerģijas avots, kā arī to uzņemšana pietiekamā daudzumā nodrošina nemainīgas ķermeņa masas uzturēšanu. Lai gan olbaltumvielas un tauki arī kalpo par enerģijas avotu organismā, līdz pat 50% visu kaloriju, kuras saņem sportists, ir jānāk tieši no ogļhidrātiem.
Ogļhidrātu nozīmīgākā bioloģiskā funkcija ir piedalīšanās vielmaiņas procesos, kuru rezultātā tiek uzkrāta vai atbrīvota enerģija, ogļhidrāti ir nepieciešami arī, lai varētu uzsūkties citas barības vielas. Turklāt ogļhidrāti veido arī šūnu pamatstruktūras, piemēram, celuloze atrodas augu šūnu sieniņu struktūrā.
Ogļhidrāti ir ļoti plaša vielu grupa, tie tiek sintezēti augu šūnās fotosintēzes procesā, izmantojot gaisā esošo ogļskābo gāzi, ūdeni un saules enerģiju, tādā veido augs arī sevi apgādā ar enerģiju. Cilvēks ogļhidrātus uzņem ar visdažādākajiem pārtikas produktiem: maizi, kartupeļiem, makaroniem, pupiņām, piena produktiem, augļiem un, protams, saldumiem. Tā kā ogļhidrātu struktūra ir ļoti atšķirīga, tad parasti mēs arī apēdam dažādus šīs uzturvielu grupas savienojumus.…
Ogļhidrāti ir ķīmiski savienojumi, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa. Tie ir primārais smadzeņu un visa organisma enerģijas avots, kā arī to uzņemšana pietiekamā daudzumā nodrošina nemainīgas ķermeņa masas uzturēšanu. Lai gan olbaltumvielas un tauki arī kalpo par enerģijas avotu organismā, līdz pat 50% visu kaloriju, kuras saņem sportists, ir jānāk tieši no ogļhidrātiem.
