-
Starptautiskās valūtas attiecības
Optimāla valūtas zona ir teritorija, kurai kā galvenais maksājuma līdzeklis ir kopēja valūta vai dažādas valūtas, kuru kursi ir nemitīgi piesaistīti viens otram. Tomēr, tā kā šī kopējā valūta ir piesaistīta citām valūtām, tad tā var svārstīties attiecībā pret pārējām pasaules valūtām, kuras neietilpst valūtas zonā. Maksājuma līdzeklī izmantotā valūta ir jābūt brīvi konvertējamai.
Optimālās valūtas zonas galvenās pazīmes ir:
• dalībvalstu starpā fiksēts valūtas kurss,
• vienotas valūtas ieviešana,
tādejādi atsakoties no savas nacionālās valsts valūtas. Lai optimālā valūtas zona pastāvētu, ir nepieciešams ievērot šādus priekšnosacījumus:
• Valstīm ir ar vienādām monetārām politikām- tātad valstis dod priekšroku vienai konkrētais monetārajai politikai;
• Valstu industriālā struktūra vai ekonomikā nozaru struktūra ir identiskai vai vismaz ļoti līdzīga
• Liela ekonomikas atvērtības pakāpe - daudz ekonomiskajiem sakariem valstu starpā, īpaši tirdzniecībā
• augsta darbaspēka mobilitāte;
• augsta cenu un algu elastība
• fiskāli integrētas valstis (jābūt augstai fiskālās integritātes pakāpei).
Visi šie nosacījumi atbilst tam, kādi ir jāizpilda valstīm arī savstarpēji integrējoties, lai sasniegtu integrācijas augstāko formu- ekonomisko savienību, kad ir kopēja ekonomiskā politika. Un ko pašlaik mēģina īstenot ES.
…
Preču un pakalpojumu, informācijas un tehnoloģiju starptautisko apmaiņu apkalpo nauda. Iekšzemes tirgos cenas parasti ir izteiktas nacionālajās naudas vienībās. Ja kādas valsts naudas vienību izmanto starptautiskajos norēķinos, tad to sauc par valūtu. Starptautiskie tirgus darījumi no pirkšanas un pārdošanas procedūras iekšzemes tirgū ar to, ka tajā piedalās vismaz divas valūtas. Tādejādi var uzskatīt, ka starptautiskie darījumi paredz: • Dažādu nacionālo valūtu pirktspējas salīdzinājumu • Nacionālās valūtas maiņu. Saimniecisko subjektu spēju veikt brīvi nacionālās valūtas maiņu lietišķo darījumu laikā sauc par valūtas konvertēšanu. Savukārt valūtas kursu kā divu valūtu attiecību var noteikt ar savstarpējo kotēšanu. Tās metodes ir: • Tiešā kotēšana- nacionālās valūtas vienības maiņas kursa izteiksme noteikta daudzuma ārvalstu valūtas vienībās. • Netiešā kotēšana- ārvalstu valūtas vienības maiņas kursa izteiksme noteikta daudzuma nacionālās valūtas vienībās. • Kroskotēšana- divu valūtu kursu attiecības izteiksme pret trešo valūtu.
